“Rokoties” pa vēstures materiāliem, pa laikam “uzpeld” informācija par iespējamiem pilskalniem pašreizējās Rīgas teritorijā.
Teiku pierakstos fiksēta romantiska teika par Subates pili, virsaiti Subatu, viņa karošanu ar leišiem, krišanu, leišu karavīru pārvēršanos un pils nogrimšanu.
Subates Paškānu pilskalns atrodas pie pašas Daugavpils rajona robežas un ir nosaukts pēc Jēkabpils rajona Gārsenes pagasta Paškānu sādžas, no kuras pilskalns atrodas ap kilometru uz DA. Daugavpils rajona pusē pilskalnam tuvākās ir Upīšu mājas. Šķiet, ka pilskalns reģistrēts jau pirms Otrā pasaules kara, tomēr nav uzmērīts un literatūrā nav plašāk aprakstīts.
Uz Pilskalnes Kazupurva kalnu, kas tautā saukts par Pilskalnu, kā uz iespējamo seno nocietinājumu 1968. gadā norādīja J.Graudonis, tomēr par īstu pilskalnu viņš to neatzina.
Bebrenes Ilzes pilskalns atrodas ap kilometru uz DA no Ilzes ezera – plašākā ielejā starp Bitenieku un bijušajām Mālnieku mājām. Pilskalna uzmērījums pagaidām nav veikts.
Liepsalas centrālo daļu veido ap 4 m augsts paugurs – Bulduru pilskalns. Tā virsotnes plakums (ap 15 x 40 m) līdzens, pakāpeniski aizaug ar krūmiem.
Par Pilskalnu sauktais kalns, kas atrodas Krigānu ezera D krastā, ap 400 m uz ZA no Bašu mājām, apkārtnē labi izdalās kā savrups ZR-DA virzienā orientēts, kokiem apaudzis ap 100 m garš un ap 70 līdz 80 m plats, 8 līdz 10 m augsts izcēlums, kam ir plakana virsma.
Rites Petruku Karātavu kalns jeb pilskalns atrodas pašā Rites pagasta D daļā pie bij. Petruku mājām. Ziņas par šo kalnu kā pilskalnu 1988. gadā sniedza A. Dinga, kam Petruki ir dzimtās mājas. Kalns ir ap 30 m augsts, norobežots reljefa izcēlums ar divām virsotnēm.
Kalna Biržu pilskalns atrodas Jēkabpils – Ilūkstes šosejas labajā pusē ap 200 m uz DA no Pilskalnu mājām. Pilskalnu pirmais 1926. gadā reģistrēja E.Brastiņš, kas to par īstu pilskalnu neatzina. 1941. gadā pilskalnā A.Štokmaņa vadībā, izdarīti zondējuma rakumi, kuros kultūrslānis netika konstatēts.
Gārsenes Kurmišku pilskalns, dēvēts par Nogrimušo pili, atrodas netālu no Lietuvas robežas – Lācupes jeb Dienvidsusējas labajā krastā, pretim Ozolkalnu māju vietai otrpus upei. Senvietas uzmērījums pagaidām nav veikts.
K. Levis of Menars savā pilskalnu apkopojumā norādījis pilskalnu “pie Meņķu muižas, 25 verstis no Jēkabpils, pie Ilūkstes ceļa”. E. Brastiņš šo vietu apmeklēja un atzina, ka “neviens pilskalns šai vietā nav atrodams”.
Par pilskalnu pie Asares Vārkavā jau iepriekš bija ienākušas nenoteiktas ziņas, kas sāka konkretizēties pēc publikācijas rajona avīzē 2002. gadā. Alise Jeruseviča zināja stāstīt, ka Vārkavā, pie Viļņu un Brūveru mājām, esot pilskalns, par kuru viņai stāstījusi vecāmāte. Arī citi apkārtnes ļaudis šo vietu zina kā pilskalnu.
Sērenes pilskalnu, kas atrodas ap 2 km attālumā no Daugavas pie Pilskalnu mājām, pirmais literatūrā minēja K. Levis of Menars, bet E. Brastiņš senvietu par īstu pilskalnu neatzina. Lietgalietis 1928. gadā izvirzīja hipotēzi, ka senā Sēlpils (castrum selonum) atradusies iepretim Aizkraukles vācu pilij, tātad netālu no Sērenes pilskalna.
K.Levis of Menārs savā pilskalnu apkopojumā norādīja, ka pilskalns ir “1 versti uz A no Seces pastorāta pie Sturman mājām”. E.Brastiņš šo vietu pārbaudīja un noskaidroja, ka pie Stūrmaņu mājām ir kāds kalns bez pilskalna pazīmēm, kuru sauc par Tašas kalnu.
Pilskalnes Strobuku pilskalns atrodas ap 300 m uz R no Strobuku mājām. Pilskalnu pirmais literatūrā 1882. gadā minēja A.Bīlenšteins. E.Brastiņš Strobuku pilskalnu par īstu pilskalnu neatzina. Izteikta doma, ka Strobuku pilskalns būtu uzskatāms par apmetni.
Pirmās ziņas par tā saukto Muldenieku Pilskalnu Pieminekļu valdē ienāca 1923. gadā, tomēr līdz pat mūsu dienām vieta nav uzmērīta. Tas atrodas ap 300 m uz DA no Dumpju (bij. Muldenieku) mājām.
Altene vairāk pazīstama kā viduslaiku mūra pils (14.-16. gs.), tomēr J.Graudoņa 1963.-1964.g. arheoloģiskie izrakumi pierādījuši, ka Altenes pils vietā pirms vācu mūra pils pastāvējis pilskalns ar koka pili.
Atrodas okupētajā teritorijā. Jaunlatgales apr. Kacenu pag. kādu ciemu sauc par „Gorodišče”. Šis nosaukums ierosināja domu, ka šeit vajadzētu būt kādam pilskalnam. Pēc tāda taujājot, ļaudis norādīja uz „Bielužu kalnu”, ziem.-rietumos Gorodiščes sādžai. Kalnu šķir no ciema laukiem Bielužas upīte ar savu ieleju un pļavām.
Norādījumus, ka Naukšēnu tuvuma pie Rūjas upes ir kaut kas līdzīgs pilskalnam, deva skolotājs Lancmanis. Apkārtni pārmeklējot, te tiešām atradās kāda apcietināta vieta Naukšēnu muižas parkā, vienu klm. rietumos muižai, Rūjas kreisajā krastā. Apkārtnē šo pilskalnu sauc „Kabele”, bet ļaudis nezin kā šis nosaukums cēlies.
Page 13 of 32
Šis darbs ir licencēts ar Creative Commons Attiecinājums-Dalīties līdzīgi 4.0 Starptautisko licenci.