A.Kaupužs – Latvijas pilskalni / Latvian hillforts

100 Latgales pilskalni. Katlešu pilskalns

25.10.2024 No Comment

07.02.2020.g. Katlešu. Symtu sešdasmytais. Leluokuo dale nu sastdinis reitā Katlešūs sabraukušūs aizguoje kuojom tuolajā ceļā iz Vileks pusi. A mes braucem meklēt 2018. godā Kalneņu Gata atrostū Katlešu pilskolnu. Cīši meklēt navajadzēje, nazkas pi kūka jau beja dalics nūruodejumu. Pilskolns nalels, ar mežu i vīnā golā vēl atrūnamim gruovim. Vīta skaista, sausa i pavysam natuoli nu ceļa. Ivars sastuosteja nazcik nūstuostu par Katlešu apleicejim kolnim. Kai izaruodeja tik šūreit, pavysam nauošmi asam atroduši pilskolnā i juo apleicīnē Latvejai ratu sieni – toverīšu sarkasomu. Vēl vīns prīks par Latgolys boguoteibu!

100 Latgales pilskalni. Gorodku pilskalns I

07.01.2019 No Comment

24.12.2018.g. Gorodku. Symtu septeņpadsmytais. Voduotuojs ekspedicejai dasasyt pa ceļam da Gorodku pilskolna. Cikom vysus atrūnam i sasaucam, atsarūn i pareizais ceļš. Šaurs, sleideigs i stuovim kolnim. Tod kaidu laiku grīžam stumam i valkam mašynys. Iz Gorodku pilskolna teikam jau palākajā stuņdē. Guņkurs, čyguonu dasys, Zīmyssvātku rūtalis i dzīsmys. Jau planavuodami ekspediceju, atrūnam, ka cīši leidza Gorodku pilskolnam ir vēl vīns kolns, kur taipoš atrostys cylvāku dzeivuošonys pazeimis. Kolnam vairuok vuordu – Krutaja gora, Kostjoļnaja gora, i nūstuosts par nūgrymušu bazneicu. Jau lelā tymsā atrūnam i jū. Paļdis visim ekspedicejis dalinīkim par maskom, dzīsmom, trūksni i SAULI! Vysvaira myusu jaunajim leidzā brauciejim. Itei nabeja pādejuo reize, dreiži kuopsim vēl!

100 Latgales pilskalni. Bondaru pilskalns

07.01.2019 No Comment

24.12.2024.g. Bondaru. Symtu pīcpadsmytais. Bondaru pilskolns pi poša ceļa i tik 500 metru nu Smagaņu pilskolna. Ar stuovu i gryutu kuopīni augšā, ar gruovim i terasem. Pyrmajūs divūs kolnūs myusu ekspedicejai leidza kuop latgaļu kara pulka puiši – Mareks, Toms i Andis. Tuoļuok jim sovs guojīns ar palikšonu kaidā pilskolnā pa nakti.

100 Latgales pilskalni. Ciblas kapu kalns

07.01.2019 No Comment

25.10.2018.g. Ciblas Kapu. Symtu ostoitais. Juosoka, ka kopu tī nav. Tagad nav. Itys ir vēl vīns skaists i miļzeigs pilskolns ar īspaideigim stuovumim i rasnim symtsgadeigim kūkim. Jam ir sova estrade, stuovvīta i nūruode, kurā gon nav saceits, ka tys ir pilskolns. Nazkod kolnu raudzeits sakuortuot i jam puori ītaiseita viesturiska styga, tik tagad vyss aizlaists. Kolnam vīnā golā gruovi i zemis pacālumi. I vysam puori lopu pakluoji! Itamā skaistajā rudiņa sastdinē ar 100 Latgolys pilskolnim kūpā beja myusu jaunī – Guntis i Arvils. Taipat prīks beja redzēt sen naradzātū Joanu!!! 3. novembrī brauksim vēl!

100 Latgales pilskalni. Ķīšu kalns

06.01.2019 No Comment

24.10.2018.g. Ķīšu. Symtu sastais. Mega pilskolns. Miļzeigs treju styuru pilskolns azara pussolys golā ar prīkšpili, apmetni i vēl vīnu natuolu apmetni iz cytys pussolys (kūpā ap 10 ha). Ir verseja, ka taišni ite nazkod beja Ludzys pyrmsuokumi. Vīns nu īspaideiguokajim Latgolys i vysys Latvejis pilskolnim!

100 Latgales pilskalni. Jurizdikas pilskalns

06.01.2019 No Comment

23.10.2018.g. Jurizdikas. Symtu pīktais. Iz Ludzu braucam ēst pušdīņu i satikt myusu Joanu. Ludzai kai vacuokajai Latvejis piļsātai(?), laikam gona ar sovim centra duorgumim. Iz Jurizdikys pilskolnu, kurs tī pat aiz piļsātys rūbežu navā ni nūrodejumu, ni stygu. Pyrma aizskrīnam par tuoli i pušdinis ādam naeistajā. Karšu Guntis apteik klaidu i kuopam eistynajā puori beigtai vystai, apguoztom mašynom i duorzim. Diveji kači kuop bārnim leidza i grib braukt tuoļuok, vacuokuo paaudze turīs pretim i kači palīk. Cylvāki ap pilskolnu laipni i, radzādami, ka kačus najimsim, grib puordūt mums beigtū vystu. Suns jau pyrma pabaruots i vysta palīk.

100 Latgales pilskalni. Rasnupļu pilskalns

06.01.2019 No Comment

23.10.2018.g. Rasnupļu. Symtu ūtrais. Skaistuo rudiņa, solnys, myglys i puorsteigumu braucīni suokam ar Rasnupļu pilskolnu natuoli nu Rogovkys. Da pilskolnam īmam apleik nalelam ezereņam cauri mežam i jau pa ceļam sateikam zeimeigus akmiņus. Ivars nav ar myusim, syutam jam bildis. Pilskolnam pa vīnu molu cauri izrausts ceļš, kas drusku maitoj plakumu. Stuovumi kolnam suonūs lobi tik goli zamuoki. Upeite izkoltuse i akmynuoja. Opiņku Valna ola aizbyruse. Visi prīceigi i dzonoj suni.

100 Latgales pilskalni. Kauguru kalns

06.01.2019 No Comment

03.09.2018.g. Kauguru. Deveņdesmit pīktais. Vītejim vairuok zynoms kai Makšinovys pilskolns. Par jū vysvaira zyna Ivars i steidz ruodeit pilskolna akmiņus. Vysleluokuo meikle nu ituo pilskolna palīk lels daudzums muola gobolu i gabaleņu palelu dūbu moluos pošā pilskolna viersā. Voi muols tī rokts? Voi nu muola tī kas taiseits? Goboli izaver kai apdadzynuoti? Pilskolnam daudz vysaidu rokumu. Iz Zīmeļlatgolu vajadzātu braukt vēl, tī palyka daudz vysaidu breinumu i dale nu ekspeditoru prūjom braukdami vēl apsaver Mežarijas patmalis, Motrīnes zalta prīdi i Silarašu lelū kriteni. 100 Latgolys pilskolni prīcojās par lelū ekspeditoru pulku i skaistū ekspediceju. Leluokais prīks par myusu jaunajim leidzabrauciejim – Gunitu i Imantu. Da symtam ir vīns sūleits i dreiži mes jū īsim.

100 Latgales pilskalni. Mistra kalns

06.01.2019 No Comment

03.09.2018.g. Deveņdesmit caturtais. Mistra pilskolns kartē īzeimāts cytā nūvodā i ūtrā upis krostā. Labi, ka myusu rynduos beja Zīmeļlatgolys specialists Ivars Logins. Pilskolnu, upi i tyvejūs pogolmus jis zynuoje kai sovu kuldu. Izruodejs pilskolnu Ivars myus aizvede da akmiņam. Tyka nūsprīsts, ka navā cīneigi itaidu skaistuli atstuot guļam. Īšpļuovem sauvēs i pacēlem kai meilū vysom sīvom i vēl vaira jaunajom meitom par prīku. Niule stuov kai stots, braucit vārtūs!

100 Latgales pilskalni. Alotāju kalns

06.01.2019 No Comment

03.09.2018.g. Deveņdesmit trešais. Pilskolns pavysam tyvu ceļam. Tik tai nūsaglobuojs leidzeigu kalneņu vydā, ka truopejam tikai ar trešū reizi. Kolnam suonūs leikumuota upeite, pa jū visi i brodojam atpakaļ. Zeme pilskolnā i upeitis krostūs malna i meiksta kai šikalada peirāgs.

100 Latgales pilskalni. Puncuļovas pilskalns

06.01.2019 No Comment

03.09.2018.g. Deveņdesmit ūtrais. Iz Puncuļovys pilskolnu myus vad Imants Slišāns – Baļtinovys vydsškolys direktors, nūvoda dūmis deputats, slavons akters i vysaidi cytaiži gūda veirs. Pilskolns lels, skaists i boguots ar vysaidim nūstuostim, tik cīši aizaudzs ar bīzu jaunaudzi kolna suonūs. Jū sorgoj meža bitis i nažieleigi kūž Madarai i Īvai. Apraugam pūra ezereņu natuoli nu pilskolna i eimūt prūjom losam siens.

100 Latgales pilskalni. Andžānu pilskalns

01.07.2018 No Comment

01.05.2018.g. Andžānu. Pīcdesmit septeitais. Vēl vīns nu nalelajim, opolajim i skaistajim pilskolnim. Apleik kolnam latvāņu i apšu jaunaudze. Vajadzātu tik drupeit saiminīka rūku i varātu jū ruodeit Eiropys komisejai. Ekspeditorim jis jau tagad beja gona lobs i vīnpadsmytū braucīni nuslādzam ar gona īspaideigu pikniku. Korstums, putnu bori, pavasara smuordi, pilskolnu džungļi – itys beja pagaidom garuokais i gryutuokais ekspedicejis variejums. Paļdis visim i vysvaira Gitai i Jurģim, kuri beja ituos reizis jaunī kadri. Paļdis myusu rūbežu sorguotuojim, jī myus traucēje pavysam moz. Ar rūbežu pilskolnim palyka vēl nanūkuortuoti poruodi, brauksim vēl.

100 Latgales pilskalni. Poļiščinas pilskalns

01.07.2018 No Comment

01.05.2018.g. Poļiščinas. Pīcdesmit sastais. Kai nuokamais piec plana beja Kausa pilskolns. Da jam kuojom kaidi kilometri četri.Guodojūt, ka ar bārnim kaidu laiku vēl byus juosadzeivoj, nūsprīžam pasadūt i nuokamū pīrūbežu pilskolnu braucīni suokt ar Kausu. Ejūt da Poļiščinys pilskolnam cīši gryuts nūsaturēt i naīkopt Boltkrīvejā, Tai i nīz kuojis. Kolns nalels, opols i, kaids breinums, bez kryumu. Atrūnam nazkaidu jaunu i naradzātu ierču perekli, suokās vokora vāsums, trešuo elpa i nūsprīžam braukt vēl da Andžānu pilskolnam.

100 Latgales pilskalni. Meikšānu pilskalns

01.07.2018 No Comment

01.05.2018.g. Meikšānu. Pīcdesmit pīktais. Vēl vīni kopi pilskolnā. Laikam, dieļ tam vysvīgluok atrūnamais, izkuopamais, apleik apejamais itamā ekspedicejā. Sovs lobum nu taidim kopim. Pilskolnā daudz skaistu i vacu prīžu, poši kopi vēl izmontojami i sakuortuoti.

100 Latgales pilskalni. Duboviku pilskalns

01.07.2018 No Comment

01.05.2018.g. Duboviku. Pīcdesmit caturtais. Ceļā da Duboviku pilskolnam pyrmū reizi ekspediceju viesturē izmontojam mašynu vilkšonys i gryusšonys pajiemīņus. Kolns ceļa molā i skaista azara krostā, tik tai aizaudzs, ka nav vīgli īsaverams. Samiercejam kuojis, kolna apakša slapņa. Plakumā radzami 2.pasauļa kara saroktī vuocu īrokumi i blindažys vīta.

100 Latgales pilskalni. Naumku pilskalns

01.07.2018 No Comment

01.05.2018.g. Naumku. Pīcdesmit trešais. Itys nu myusu ilgi globojās, i tik piec pušdīņu piknika svešā pogolmā saprūtam, ka jis ir nūgrīzts pavysam plyks. Kaidu godu senejuo ciersma aiz seva ir atstuojuse zorus, calmus i jaunuos atzolys, kas līn jau vacuo meža vītā. Nuokamvosor jau byus pavysam gryuši atrast garonuo kolna vīna gola dziļūs gruovus i apīt jam apleik. Kolns gona lels, ar trejom stuovom molom i vairuokim zeimeigim akminim.

100 Latgales pilskalni. Peiteļa pilskalns

01.07.2018 No Comment

01.05.2018.g. Peiteļa. Pīcdesmit ūtrais. Par Peiteli sapynuojem jau nu pošys pyrmuos ekspedicejis. Gryuši byutu atrast pilskolnam vēl klusuoku vītu – vīnā pusē azars i Krīvejis rūbeža, ūtrā pūrs. Paļdis rūbežys sorguotuojim, jī paruoda sovys stidzenis. Ar vysu ruodeišonu pūra ruovu zuobokūs īsmeļ vairuoki ekspeditori. Kai vieļuok puorrunojam, skaistuokais ir guojīns da pilskolnam – smuordeigais pūrs, zūsu bori iz azara i pavasars. Pats pilskolns ir nalela pussaleņa, kas tik nadaudz augšuok par pūru. Kolna suoni i krosts styprynuots ar akminim. Sovaida vīta, kas pajam daudz spāka i laika i dūd tik daudz prīka i skaistuma, ka gona byutu i ar vīnu itaidu pilskolnu dīnā.

100 Latgales pilskalni. Bēržu pilskalns

30.06.2018 No Comment

01.04.2018.g. Bēržu. Četrdesmit caturtais. I otkon kopi. Žāl, ka itys skaistais pilskolns samaituots ar rakšonys uorpruotu. Kai roksta Brasteņš: “Kapu racēji nokvēpot gluži melni no sodrējiem un melnzemes, kuŗa sniedzoties 8 pēdu dziļumā. Rokot atrastas dažādas lietiņas, kuŗas nav uzglabātas. Pa kapu virsu var salasīt dažādus lausku paraugus.” Juosoka, ka jam ir taisneiba, i mes atrūnam bezripys trauka lausku. Vēl tagad, garom īdami, snīgā, namaklādami. Tymā pošā laikā kopu kapliča svaigi i smolki atjaunuota. Punkts.

100 Latgales pilskalni. Belogrudovas pilskalns

07.01.2018 No Comment

07.01.2018.g. Belogrudovys(Egļu). Divdasmytais. Jau lobā timseņā braucam da divdasmytuo. Dziļi gruovi, slapni teirumi i snīgs. Pi kolna vēl palics nadaudz snīga i dieļ ituo Belogrudovys ir Kārļa meiluokais kolns. Bārni pykojās, raugam mudri sasastuot iz bildi i apīt kolnam apleik, kab vyss piec lykumim. Tymsā izkuopam iz nazcik akminim. Jezupa guņkurs, Alfrēda himna i vyss varātu jau beigtīs. A, nē, izaruoda, ka myus gaida Ambeļu kultūrys noma vadeituoja Ingrīda ar syltu čaju, torti i ekskurseju pa “Ambeļu skreini”. Lels paldis, Jai! Da nuokamai reizei i paldis visim. Hei!

100 Latgales pilskalni. Brīveru pilskalns

07.01.2018 No Comment

07.01.2018.g. Brīveru. Deveņpadsmytais. Ībraucam Aglyunys nūvodā, tik prūjom nu Dubnys vēl nateikam. Pilskolns skaistā vītā, stuovom molom, breineigu skotu iz upi i ryuceiša izgrauztu grovu. Meiluokais ituo braucīņa pilskolns gondreiž visim bārnim. Bebru paradīze, aizsprūsts pi aizsprūsta. Jī kuopuši stuovajā kolnā piec kūku i šļukuši atpakaļ. Pi poša pilskolna iz Dubnys vacys dziernovys ar aizsuoktim remontim.

Page 1 of 2