J.Urtāns par pilskalnu
Paškānu pilskalna aerofoto. Foto: J.Urtāns
Subates Paškānu pilskalns atrodas pie pašas Daugavpils rajona robežas un ir nosaukts pēc Jēkabpils rajona Gārsenes pagasta Paškānu sādžas, no kuras pilskalns atrodas ap kilometru uz DA. Daugavpils rajona pusē pilskalnam tuvākās ir Upīšu mājas. Šķiet, ka pilskalns reģistrēts jau pirms Otrā pasaules kara, tomēr nav uzmērīts un literatūrā nav plašāk aprakstīts.
Kā pilskalns tiek norādītas divieas kokiem apaugušas vietas strauta gravas malā. Pirmā vieta atrodas ap 300 m uz D-DR no Upīšu mājām un ir atsevišķs, norobežots, lapu kokiem apaudzis 15 līdz 17 m augsts kalns, kuru no vienas puses norobežo strauts, bet no otras puses ieskauj izteikta dabīga grava. Kalna neizlīdzinātās virsmas caurmērs ir 50 līdz 60 m. Otra vieta ir izcēlums, kas atrodas tā paša strauta malā – uz ZR no pirmās vietas, aiz dabīgas gravas. Šī zemes mēle ir stāva pret Z un D, bet citās pusēs tā saplūst ar apkārtni. Z nogāzē ap 4 un 5 m zem virsmas līmeņa ir it kā terase vai stāvinājums, kam šajā stāvākajā kalna daļā nebūtu nozīmes kā pilskalna nocietinājumam. Šo kalnu kādreiz saukuši par Āpšu kalnu. Ne vienā, ne otrā vietā kultūrslānis nav konstatēts, un nevienai no vietām nav raksturīgu pilskalna pazīmju, vienīgi stipra ir pilskalna nosaukuma tradīcija. Nosaukumu “Bārenes pilskalns” mūsdienās nelieto.
Iespējams, ka šī vieta, kas nosaukta par pilskalnu, – 1,5 verstis no Kalniškroga – reģistrēta jau pirms Otrā pasaules kara. Ziņojumā, kas glabājas Latvijas Nacionālā vēstures muzeja Arheoloģijas nodaļas arhīvā, teikts, ka pilskalnā kādreiz upurēts un tajā atrod ar oglēm sajauktu mālu. Paškānu Bērzkalnos, netālu no Paškānu pilskalna, E. Šnores vadībā 1976. gadā tika izpētīts senkapu uzkalniņš ar I g.t.p.m.ē. un m.ē. 6.-8.gs. apbedījumiem.
Šnore, 1977; Urtāns, 2001, 47-49.
