Rites Petruku Karātavu kalns

Avots: J. Urtāns. Latvijas austrumu daļas jaunatklātie pilskalni. – Rīga: Rīgas Multimediju centra apgāds, 1995.

1981. gada uzmērījums. Avots: piliakalniai.lt

Rites Petruku Karātavu kalns jeb pilskalns atrodas pašā Rites pagasta D daļā pie bij. Petruku mājām. Ziņas par šo kalnu kā pilskalnu 1988. gadā sniedza A. Dinga, kam Petruki ir dzimtās mājas. Kalns ir ap 30 m augsts, norobežots reljefa izcēlums ar divām virsotnēm. Tā pakājē ir purvājs un nelielais Petruku ezeriņš. Kalnu šķērso Latvijas – Lietuvas robeža. Tieši kalna virsotnē ir robežas lauzums; apmēram 3/4 kalna ietilpst Lietuvas teritorijā un 1/4 – Latvijas teritorijā. Kalna pakājē, dažus metrus no Lietuvas robežas, kādreiz bijis Māras gultas jeb Māras bļodas akmens, kurā bijusi iekalta it kā bļoda. No akmens apakšas tecējis avots, kas apkaimē skaitījies svētavots. Akmens un avota vietā vēlāk atrasts akmens cirvis. Petruku māju zemē, rokot kartupeļu bedres, uzieti apbedījumi ar senlietām; ap 1937. gadu, rokot grāvi, atrasts akmens cirvis. Blakus esošajās Čorskānu mājās atrasts uz vēlo dzelzs laikmetu attiecināms dzelzs šķēpa uzgalis. Lai gan Rites Petruku Karātavu kalns ir piemērots liela pilskalna izveidei, tomēr ne kultūrslānis, ne neapšaubāmas mākslīgā pārveidojuma pazīmes tam nav konstatētas. Lietuviešu arheologi, saucot Petruku pilskalnu par Užubaļu pilskalnu, gan atzīst to par īstu pilskalnu.