“Rokoties” pa vēstures materiāliem, pa laikam “uzpeld” informācija par iespējamiem pilskalniem pašreizējās Rīgas teritorijā.
“Ilustrētā vēsture”. 2019.g. aprīlis. Ar dzeltenu krāsu apvilkts Kubes kalns. Labi redzams tā izdevīgais novietojums attiecībā pret Rīgas pilsētu.
Krustnešu un lībiešu kauju vieta
Kā vēsta Vikipēdijā atrodamais materiāls, Esplanāde (no franču vārda „esplanade”) ir 8,75 hektārus plašs parks Rīgas centrā, ko ierobežo Elizabetes, Kalpaka, Krišjāņa Valdemāra un Brīvības iela. Parkā atrodas Oskara Kalpaka, Raiņa un Jaņa Rozentāla piemineklis, te uzcelta Kristus Piedzimšanas pareizticīgo katedrāle, Latvijas Nacionālais mākslas muzejs un Latvijas Mākslas akadēmija.
Savukārt viduslaikos šajā vietā atradies Kubes kalns, kas pēc ķeizarienes Katrīnas II pavēles norakts laikā starp 1783. un 1784. gadu, izveidojot smilšainu laukumu Rīgas garnizona karaspēka mācībām un parādēm. Taču militāri notikumi te risinājušies jau krietni agrāk: Livonijas Indriķa hronika vēsta, ka 12. gadsimtā (1198. gadā) pie Kubes kalna – apmēram vietā, kur tagad atrodas Mākslas akadēmija –, notikusi krustnešu un lībiešu kauja, kurā krita otrais Rīgas bīskaps Bertolds. 1
* * *
Kubes kalns jeb Smilšu kalns – identificēts ar t.s. Rīgas kalnu vai Seno kalnu (Mons Antiquus), kas minēts jau XIII gs. 20. gadu beigās sarakstītajā Indriķa hronikā. Atsevišķi pētnieki pieļāvuši, ka tā vietā atradies vietējo iedzīvotāju pilskalns. Pie šī kalna 1198. gadā notika krustnešu un lībiešu kauja, kurā krita otrais Rīgas bīskaps Bertolds. Sākotnēji tā apkārtnē bijis mežs un smilšainas kāpas, bet XIV gs. dokumentos minēts, ka kalns iznomāts un uz tā atradušies biškoki. Viduslaiku beigās Rīgas namnieki Smilšu kalnā un tā apkārtnē bija ierīkojuši laukus un izmantoja tā tuvumā esošās pļavas (daži no apstrādātajiem laukiem bijuši tik lieli, ka dēvēti par muižiņām vai muižām). Kubes kalns atzīmēts arī vairākos izcilā Baltijas vāciešu kultūrvēsturnieka un novadpētnieka Johana Kristofa Broces (1742-1823) zīmējumos – 1657. gada skicē redzams, ka Kubes kalnā ierīkota kapsēta, savukārt gravīrā, kas attēlo poļu un sakšu 1700. gada Rīgas aplenkumu, palisāžu ietvertā Kubes kalna tuvumā atzīmētas dzirnavas. 1784./1785. gadā Kubes kalnu noraka, jo no tā bija iespējams pārraudzīt un ar lielgabaliem apšaudīt pilsētu, bet ar iegūto zemi uzpildīja esplanādi. 2
* * *
Rīgā, Brīvības ielā 44, veicot izpēti, lai sāktu jaunas daudzfunkcionālas ēkas būvdarbus, atrasti 15. – 17. gadsimta masu kapi. Kā informēja investīciju kompānijas “Arts plaza” pārstāve Baiba Gerasimoviča, šobrīd notiek arheoloģiskā izpēte.
Pēc arheoloģiskās izpētes veikšanas tiks meklēta pārapbedīšanas vieta.
17. gadsimtā šajā Rīgas vietā bija pilsētas nomale, tāpēc, visticamāk, tie ir nabadzīgo pilsētnieku kapi, kaut gan 16. gadsimta otrajā pusē šajā vietā notika arī karadarbība (Livonijas karš).
Salīdzinoši netālajā Esplanādes teritorijā gan savulaik atradās Kubes kalns, kuru lika norakt Katrīna II. Tā 1784. un 1785. gadā tur strādāja dzimtļaudis, atrodot ļoti daudzu cilvēku mirstīgās atliekas, pie tam netika atrasts neviens zārks. Apglabātie – mēra epidēmijas upuri – bijuši apbērti ar kaļķi. Mēris Rīgā plosījās 1315., 1600., 1603., 1654., 1660. un 1710. gadā, un visas Kubes kalna norakšanā atrastās mirstīgās atliekas turpat Esplanādē arī tika apraktas. Arī nupat atrastie kauli varētu būt atskaņas no kādas Rīgas mēra epidēmijas.3
* * *
Interesantas norādes uz Kubes kalnu atrodamas Jāņa Strauberga grāmatā “Rīgas vēsture” (1936-1937).
Statuss
