J.Urtāns par pilskalnu
J.Urtāna aerofoto
Pilskalnes Strobuku pilskalns atrodas ap 300 m uz R no Strobuku mājām. Pilskalnu pirmais literatūrā 1882. gadā minēja A.Bīlenšteins. E.Brastiņš Strobuku pilskalnu par īstu pilskalnu neatzina. Izteikta doma, ka Strobuku pilskalns būtu uzskatāms par apmetni.
Par Pilskalnu tiek dēvēta aptuveni ZR-DA virzienā orientēta, kokiem apaugusi, ap 70 m gara kaupre, kas ir stāva pret ZR un R, bet A un D galā pakāpeniski saplūst ar apkārtni. Kaupre ir apkārtnē valdošās augstienes R izvirzījums. Kaupres ZR galā ir pret eventuālo plakumu ap 1,5 m augsts, garens paaugstinājums – valnis, kas uz ZR pusi veido stāvu, ap 6 m augstu nogāzi. “Vaļņa” pakājē ir aptuveni 25 m liels, izlīdzināts laukums – zaļumbaļļu un mazas estrādes vieta. Eventuālais pilskalna plakums, kura platums ap 20 m, ir izrakņāts ar tagad aizaugušām kartupeļu bedrēm. Rakumos atsedzas dzeltena zeme, lai gan vietām ir konstatēta arī pelēcīgāka. Visumā Pilskalnes Strobuku pilskalns tradicionālu pilskalnu neatgādina. Pēc ziņām, it kā pirms Pirmā pasaules kara kalnā atrastas trauku lauskas un dzelzs cirvītis. 1996. gadā pilskalna pakājē, uz Z no tā, konstatēja apmetnes kultūrslāni, kurā it kā atrastas senas trauku lauskas un dzelzs bultas uzgalis ar atkārpēm. Grantsbedrēs pie netālās Strobuku kapsētas atrasta vēla laikposma kaklarota.
