J.Urtāns par pilskalnu
Sērenes pilskalnā. E.Rudovičas foto
Sērenes pilskalnu, kas atrodas ap 2 km attālumā no Daugavas pie Pilskalnu mājām, pirmais literatūrā minēja K. Levis of Menars, bet E. Brastiņš senvietu par īstu pilskalnu neatzina. Lietgalietis 1928. gadā izvirzīja hipotēzi, ka senā Sēlpils (castrum selonum) atradusies iepretim Aizkraukles vācu pilij, tātad netālu no Sērenes pilskalna. Šo hipotēzi vēlākos laikos kritizēja virkne pētnieku, līdz arheoloģiskie izrakumi nepārprotami norādīja, ka castrum selonum atradusies tieši Sēlpils pilskalnā.
Sērenes pilskalns, kas apaudzis ar mežu, ir cilvēka roku nepārveidots kukuļveidīgs, nedaudz iegarens ZA-DR virzienā orientēts kalns, kas augstāks pret Z un D pusi. Kalnā saraktas Pirmā pasaules kara tranšejas, kas uzrāda vien smilts zemi. Pilskalns nav uzmērīts.
Par Sērenes pilskalnu fiksēts tik daudz teiku kā ne par vienu citu Augšzemes pilskalnu (LFK 861, 5, 85, 87, 94, 144, 167, 572, 1955, 14953), un tās vietējiem ļaudīm zināmas arī mūsdienās. Starp pilskalnu un Pilskalnu mājām tajā pašā kauprē ir otrs kalns – Baznīckalns, par kuru stāstīts, ka tajā nogrimusi baznīca. Mūsdienās Sērenes pilskalns mantas meklētāju aprindās tiek uzskatīts par lielu dārgumu krātuvi; tas radis atspoguļojumu arī jaunāko laiku folklorā. Sērenes pilskalna datējums nav zināms.
