J.Urtāns par pilskalnu
Pilskalnes Kazupurva kalns. Foto: J.Urtāns
Uz Pilskalnes Kazupurva kalnu, kas tautā saukts par Pilskalnu, kā uz iespējamo seno nocietinājumu 1968. gadā norādīja J.Graudonis, tomēr par īstu pilskalnu viņš to neatzina. 1995. gadā, apsekojot apkārtni, noskaidrojās, ka vietējie iedzīvotāji vārdu Kazupurva kalns vai Pilskalns vairs nelieto un arī kalns par pilskalnu netiek uzskatīts. Šis kalns, kas ir izcils, bērziem noaudzis, no trijām pusēm norobežots pacēlums, atrodas starp Griķu (bij. Kazupurva) un Niedru mājām. Kalna D un DR pusē ir purvaina ieleja; īpaši stāvs kalns ir pret DR, R, ZR un Z. Tā līdzenā virsma (ap 40 x 30 m) orientēta ZR-DA virzienā un atgādina pilskalna plakumu. Kalna ZR un A nogāzē, kā arī iespējamā plakuma malā, zeme ir tumšāka. Kazupurva kalna A gals saplūst ar tīrumu. Kalna pretējā, DR nogāze, ir mākslīgi stāvināta vairāku metru augstumā un ar krasu pāreju uz iespējamo plakumu, tomēr varbūt tās ir tikai senās aparas paliekas. Visumā Kazupurva kalnam ir pilskalnam raksturīga un izdevīga novietne, tomēr par neapšaubāmu pilskalnu tas nav uzlūkojams. 2002. gada maijā arheoloģe E.Ziediņa, apsekojot šo vietu, kalna nogāzē atrada švīkātās keramikas lausku, kas ļauj uzskatīt, ka tur tomēr ir bijusi agro metālu un agrā dzelzs laikmeta apmetne vai varbūt vēlākos laikos noarts un nopostīts pilskalns.
Urtāns, 2001, 48; Graudonis, 2001, 60; Rancāne, 2002. A 13200.
