24.12.2024.g. Bondaru. Symtu pīcpadsmytais. Bondaru pilskolns pi poša ceļa i tik 500 metru nu Smagaņu pilskolna. Ar stuovu i gryutu kuopīni augšā, ar gruovim i terasem. Pyrmajūs divūs kolnūs myusu ekspedicejai leidza kuop latgaļu kara pulka puiši – Mareks, Toms i Andis. Tuoļuok jim sovs guojīns ar palikšonu kaidā pilskolnā pa nakti.
24.09.2018.g. Grumušku II, Grumušku I. Deveņdesmit deveitais i SYMTAIS!!!!! Tai sasagadeja, ka symtu sagaidejom ar puoreiti, kurim cauri īt Grumušku meža styga. Leidzeigi kai divejis ola laseitis siermā buordā. Vīnys garys kaupris obūs golūs ītaiseiti. Šauri i pluoni kai zūbyna asmini. Palyka tik taida ryugtuma garša sirdī par stygys taiseituoju skūpumu. Lelai dalei stygys guojieju nav skaidrs kurā vītā i kaidā nu pilskolnim jī sper sovu kuoju. A vajadzātu tik divejis zeimeitis, i cylvāki, kuopdami puori pilskolnu golu gruovim, zynuotu, ka īkuopuši pilskolnā.
Deveņdesmit ostoitais. Eisti nadabraucams, tik pa skaistu celeņu vīgli daejams. Šmukeņais. Aizaudzs jau gon, tik skaistuos, precizi izprojektātuos i iztaiseituos terasis i gruovi nav aizaudzejami i pavysam nūglobojami. Smolkī prancūži kara laikā jū izalasejuši par apsamešonys vītu. Sieņojam, atstuojam tuoļruni, braucam pakaļ i atrūnam. Smolki.
24.09.2018.g. Brīveru Garadkas. Deveņdesmit septeitais. Kai izaruodeja vieļuok, ituos ekspedicejis gryutuokais pilskolns. Braucem cauri gūvu aplūkim, puori kolnim i lejom. Tyvuokajā sātā naatrodom saiminīkus i nabeja nu kuo pavaicuot ceļa. Leidom cauri osim drotu žūgim i elektriskajim gonim, brydom cauri slapņom nuotrem i kuopem kolnā. Atrodom. Šaurs i gars ar lelu stuovumu vīnā golā. Osī droti pa kuojom pynuos vēl pošā plakuma vydā. Pilskolna suonūs akmynuoja upieleite. Pa jū broduojem vysaidu akmiņu maklādami.
24.09.2018.g. Deveņdesmit sastais. Ekspediceju Ondrupinē suokam jautri i prīceigi. Īprīkšajā dīnā tepat natuoli bejom tolkā Beitānu pilskolnā i jau itamā braucīnī cerejam iz ekspedicejis symtū. Milkys pilskolnam sova zeime i informaceja tik naatstuoj sajiuta, ka pilskolns ite na golvonais. Skaists azara krosts, pierts i turistu atpyutys vīta, trepis vīnūs pilskolna suonūs da jumprovys pīminekļam i tik aiz ituo vysa skaistuma Milkys pilskolns. Aizaudzs, naapsaverams, izrokts dūbu dūbem, navajadzeigs. Ādam šokoladu, apstaigojam suonus i braucam tuoļuok.
03.09.2018.g. Kauguru. Deveņdesmit pīktais. Vītejim vairuok zynoms kai Makšinovys pilskolns. Par jū vysvaira zyna Ivars i steidz ruodeit pilskolna akmiņus. Vysleluokuo meikle nu ituo pilskolna palīk lels daudzums muola gobolu i gabaleņu palelu dūbu moluos pošā pilskolna viersā. Voi muols tī rokts? Voi nu muola tī kas taiseits? Goboli izaver kai apdadzynuoti? Pilskolnam daudz vysaidu rokumu. Iz Zīmeļlatgolu vajadzātu braukt vēl, tī palyka daudz vysaidu breinumu i dale nu ekspeditoru prūjom braukdami vēl apsaver Mežarijas patmalis, Motrīnes zalta prīdi i Silarašu lelū kriteni. 100 Latgolys pilskolni prīcojās par lelū ekspeditoru pulku i skaistū ekspediceju. Leluokais prīks par myusu jaunajim leidzabrauciejim – Gunitu i Imantu. Da symtam ir vīns sūleits i dreiži mes jū īsim.
03.09.2018.g. Deveņdesmit caturtais. Mistra pilskolns kartē īzeimāts cytā nūvodā i ūtrā upis krostā. Labi, ka myusu rynduos beja Zīmeļlatgolys specialists Ivars Logins. Pilskolnu, upi i tyvejūs pogolmus jis zynuoje kai sovu kuldu. Izruodejs pilskolnu Ivars myus aizvede da akmiņam. Tyka nūsprīsts, ka navā cīneigi itaidu skaistuli atstuot guļam. Īšpļuovem sauvēs i pacēlem kai meilū vysom sīvom i vēl vaira jaunajom meitom par prīku. Niule stuov kai stots, braucit vārtūs!
03.09.2018.g. Deveņdesmit trešais. Pilskolns pavysam tyvu ceļam. Tik tai nūsaglobuojs leidzeigu kalneņu vydā, ka truopejam tikai ar trešū reizi. Kolnam suonūs leikumuota upeite, pa jū visi i brodojam atpakaļ. Zeme pilskolnā i upeitis krostūs malna i meiksta kai šikalada peirāgs.
03.09.2018.g. Deveņdesmit ūtrais. Iz Puncuļovys pilskolnu myus vad Imants Slišāns – Baļtinovys vydsškolys direktors, nūvoda dūmis deputats, slavons akters i vysaidi cytaiži gūda veirs. Pilskolns lels, skaists i boguots ar vysaidim nūstuostim, tik cīši aizaudzs ar bīzu jaunaudzi kolna suonūs. Jū sorgoj meža bitis i nažieleigi kūž Madarai i Īvai. Apraugam pūra ezereņu natuoli nu pilskolna i eimūt prūjom losam siens.
Ostoņdesmit ūtrais. Misnikovys pilskolnam daudz nūsaukumu, mes dasaturam pi tuo, kurs kartē. Pa ceļam da kolna atrūnam daļu nu pīminis zeimis Latvejis rūbežsorguotuoju kordonam, poša plāksne atdūta restauracejai. Da ituo pilskolna ari kaids gobols kuojom, pats kolns mežā i pavysam natuoli nu Boltkrīvejis rūbeža. Nu pošys pilskolna apakšys padūmju laikūs ar buldozeru izstumts ceļš cauri vysom terasem i puori gruovim da pilskolna plakumam. Kai dūmojams, lai prīceigajim kolhoznīkim varātu sataiseit svātkus latviskā gorā i vītā. Kultura! Pyrmū reizi dalei nu ekspeditoru rūbežu sorgi dokumentus puorbauda jau natuoli nu Kausys pilskolna, ūtrū reizi sarokstu ar personu datim atstuojam jūs birojā i trešū reizi myus stuodynoj prūmbraucūt nu Misnikovys pilskolna. Itei reize izaruoda liktineiga divim ekspeditorim, jūs mašynai i bārnim. Jī treis stundis teiruma vydā gaida, roksta paskaidruojumus i protokolus. Mes puorejī atstuojam jūs i braucam da Rūbežnīku pilskolnam, taisam vakarenis, smierejam zuobokus i iztaisam dūšu pyrms zaļumballis. Ar timseņu puorkuopieji teik atkonvojāti da myusu. Vēl varu saceit, ka zaļumu bals Osyunē beja i 100 Latgolys pilskolni īlūceja kuojis!
31.03.2020.g. Okras. Septeņdasmytais. Okras pilskolnu atrūnam garuo Dubuļu azara golā, pošā Aglyunys – Dagdys ceļa molā. Kuopūt kolnā jaunī ekspedicejis stiprinīki, kai spālādamīs, izguož ar vysom saknem parasnu prīdi. I kū Tu dūmoj, zam prīdis saknem atrūnam buteleiti ar nazynomu, bezkruosainu škeistumu vydā. Ekspertu komiseja pasludynoj – ūžamais spirts. Tuoļuok tik vysaidys versejis – nu kurīnis, kod i dieļ kam globuots? Kolnam tik vīnā molā vēl drupeit apteikami nazkodejī zemis dorbi, cytaiži mežs i mežs.
28.05.2018.g. Blaževiču. Sešdesmit ostoitais. Vīns nu Rušuona azara pilskolnim. Kolns mežā ar vīnu stuovu molu, a ūtrā radzami gruovi i terasis. Nalels i lozdu kryumu aizaudzs. Nūstuosti par aproktu montu, kuru nazkaids kungs nu Varšavys gribiejs izrakt, tik vītejais Gerasimovys muižys kungs nalaids.
28.05.2018.g. Gorodoks. Sešdesmit septeitais. Itys nūruove jumtu na vīnam vīn ekspeditoram, man tymā skaitā. Taisnstyura pilskolna plakums īspaideigi lels, ar paaugstynuotom molom, 5 metrus dziļi golu gruovi, apleik kolnam plotys i vīnaidys terasis. Terasēs līpu puduri, gari i taisni kai svecis. Pilskolnu paraugs i etalons. Ka vēl nūtyktu breinums i Gorodoku regulari suoktu apryupēt struodeigys rūkys…
28.05.2018.g. Madelānu. Sešdesmit sastais. Pilskolns ar vuordu. Pilskolns ar nūruodi, informacejis stendu i braukšonys aizlīguma zeimi. Pilskolns ar sovu gruomotu. 100 Latgolys pilskolni ekspediceja var līleitīs ar divim ekspeditorim(Gitu i Teni), kuri 30 godus atpakaļ kai jaunī arheologi jāmuši daleibu izrokumūs pilskolnā i kopulaukūs. Itam pasuokumam par īguoduošonu, Madelānu pilskolnā šuovem gaisā korķus i litrim leja Mežaazars!!! Juosoka tik, ka sasaglobuojušīs pilskolna nūcītynuojumi jau pacīš aizauguši i gryuši atrūnami.
01.05.2018.g. Andžānu. Pīcdesmit septeitais. Vēl vīns nu nalelajim, opolajim i skaistajim pilskolnim. Apleik kolnam latvāņu i apšu jaunaudze. Vajadzātu tik drupeit saiminīka rūku i varātu jū ruodeit Eiropys komisejai. Ekspeditorim jis jau tagad beja gona lobs i vīnpadsmytū braucīni nuslādzam ar gona īspaideigu pikniku. Korstums, putnu bori, pavasara smuordi, pilskolnu džungļi – itys beja pagaidom garuokais i gryutuokais ekspedicejis variejums. Paļdis visim i vysvaira Gitai i Jurģim, kuri beja ituos reizis jaunī kadri. Paļdis myusu rūbežu sorguotuojim, jī myus traucēje pavysam moz. Ar rūbežu pilskolnim palyka vēl nanūkuortuoti poruodi, brauksim vēl.
01.05.2018.g. Poļiščinas. Pīcdesmit sastais. Kai nuokamais piec plana beja Kausa pilskolns. Da jam kuojom kaidi kilometri četri.Guodojūt, ka ar bārnim kaidu laiku vēl byus juosadzeivoj, nūsprīžam pasadūt i nuokamū pīrūbežu pilskolnu braucīni suokt ar Kausu. Ejūt da Poļiščinys pilskolnam cīši gryuts nūsaturēt i naīkopt Boltkrīvejā, Tai i nīz kuojis. Kolns nalels, opols i, kaids breinums, bez kryumu. Atrūnam nazkaidu jaunu i naradzātu ierču perekli, suokās vokora vāsums, trešuo elpa i nūsprīžam braukt vēl da Andžānu pilskolnam.
01.05.2018.g. Meikšānu. Pīcdesmit pīktais. Vēl vīni kopi pilskolnā. Laikam, dieļ tam vysvīgluok atrūnamais, izkuopamais, apleik apejamais itamā ekspedicejā. Sovs lobum nu taidim kopim. Pilskolnā daudz skaistu i vacu prīžu, poši kopi vēl izmontojami i sakuortuoti.
01.05.2018.g. Duboviku. Pīcdesmit caturtais. Ceļā da Duboviku pilskolnam pyrmū reizi ekspediceju viesturē izmontojam mašynu vilkšonys i gryusšonys pajiemīņus. Kolns ceļa molā i skaista azara krostā, tik tai aizaudzs, ka nav vīgli īsaverams. Samiercejam kuojis, kolna apakša slapņa. Plakumā radzami 2.pasauļa kara saroktī vuocu īrokumi i blindažys vīta.
01.05.2018.g. Naumku. Pīcdesmit trešais. Itys nu myusu ilgi globojās, i tik piec pušdīņu piknika svešā pogolmā saprūtam, ka jis ir nūgrīzts pavysam plyks. Kaidu godu senejuo ciersma aiz seva ir atstuojuse zorus, calmus i jaunuos atzolys, kas līn jau vacuo meža vītā. Nuokamvosor jau byus pavysam gryuši atrast garonuo kolna vīna gola dziļūs gruovus i apīt jam apleik. Kolns gona lels, ar trejom stuovom molom i vairuokim zeimeigim akminim.
01.05.2018.g. Peiteļa. Pīcdesmit ūtrais. Par Peiteli sapynuojem jau nu pošys pyrmuos ekspedicejis. Gryuši byutu atrast pilskolnam vēl klusuoku vītu – vīnā pusē azars i Krīvejis rūbeža, ūtrā pūrs. Paļdis rūbežys sorguotuojim, jī paruoda sovys stidzenis. Ar vysu ruodeišonu pūra ruovu zuobokūs īsmeļ vairuoki ekspeditori. Kai vieļuok puorrunojam, skaistuokais ir guojīns da pilskolnam – smuordeigais pūrs, zūsu bori iz azara i pavasars. Pats pilskolns ir nalela pussaleņa, kas tik nadaudz augšuok par pūru. Kolna suoni i krosts styprynuots ar akminim. Sovaida vīta, kas pajam daudz spāka i laika i dūd tik daudz prīka i skaistuma, ka gona byutu i ar vīnu itaidu pilskolnu dīnā.
