Ernests Brastiņš šo vietu pieminējis Pieminekļu Valdes 1930.g. izdevumā “Vidzemes pilskalni”.
Sumuldas un Ogres satekas vietas 3D modelis. Līdzīgs pilskalnam, bet nav pilskalns. Par šo tēmu ir J.Urtāna raksts laikraksta “Ogres vēstis” 17.07.2020.g.
Pogaiņu kalns ir tuvākās apkārtnes izcila vieta un būtu piemērots liela pilskalna ierīkošanai. Iespējams, tas arī ticis sākts darīt, tomēr nekādas noteiktas pilskalna pazīmes kalna pārveidojuma veidā nav drošāk konstatējamas.
Hipotētisks. Iespējams, ka pirms mūra pils šeit atradies lībiešu pilskalns vai svētkalns. Ārējas saites Augstrozes pilskalns
Pilskalns ir viena no vissenākajām vietām Gaujienā. Apmēram pirms 1000 gadiem šeit apmetās pirmie novada iedzīvotāji. Atzeles vārds pirmo reizi minēts 1111.gadā. 1236.gadā vācu bruņinieki sāka savas pils celtniecību vecajā senlatviešu pils vietā. /kulturasdati.lv/
Iespējama pilskalna vieta. Versija par pilskalnu atrodama 20. gs. 30. gadu literatūrā.
Siguldā aiz pilsdrupām atrodas vēl viens salīdzinoši nesen atklāts senlatviešu pilskalns, kuru sauc par Krusta kalnu. Tas atrodas valsts aizsardzībā un arheoloģijas pieminekļu sarakstā, bet minēts kā kulta vieta. Vietas nosaukums cēlies no sena koka krusta, kas tur kādreiz atradies.
Salacas pilskalns pirmo reizi minēts jau Indriķa hronikā 13. gs. sakarā ar kādu sāmsaliešu sirojumu uz Burtnieku ezeru. Sena lībiešu teika stāsta, ka vācu tirgotāji vispirms enkurus izmetuši te, pie Salacas grīvas, un tikai tad devušies gar jūras malu uz Daugavas grīvu, kur dibināja Rīgu.
“Rokoties” pa vēstures materiāliem, pa laikam “uzpeld” informācija par iespējamiem pilskalniem pašreizējās Rīgas teritorijā.