J.Urtāns par pilskalnu
Par pilskalnu pie Asares Vārkavā jau iepriekš bija ienākušas nenoteiktas ziņas, kas sāka konkretizēties pēc publikācijas rajona avīzē 2002. gadā. Alise Jeruseviča zināja stāstīt, ka Vārkavā, pie Viļņu un Brūveru mājām, esot pilskalns, par kuru viņai stāstījusi vecāmāte. Arī citi apkārtnes ļaudis šo vietu zina kā pilskalnu.
Vietu apsekojot, noskaidrojās, ka par Brūveru pilskalnu apzīmētā vieta ir zemes mēle starp Dobes upītes gravu DR un zemu leju pretējā – ZA pusē. Pret abām pusēm nogāzes ir pietiekami stāvas, tomēr ne tik stāvas, lai bez pārveidošanas būtu derīgas pilskalna nocietinājumiem. Mēle ir ap 70-80 m gara, ap 50-60 m plata un pret Dobes upīti – 6-7 m augsta. Mēles DA gals lēzeni nolaižas pret purvāju, kur kādreiz bijušas pļavas. Tā lielā mērā izrakņāta ar dažāda lieluma aizaugušām bedrēm, kas, pēc A.Jerusevičas stāstītā, ir senas grantsbedres. Zemes mēles virspusē – tūlīt zem velēnas – ir gaiša smilts vai grants; nogāzēs zeme nedaudz tumšāka, tomēr tas nav kultūrslānis. Mēles ziemeļaustrumu nogāzes apakšmalā ir sena apara, kas liecina, ka vieta agrākos laikos ir ilgstoši arta. Pretējā nogāzē aparas nav, tomēr tur nogāzes apakšdaļā ir ass lauzums pārejā uz Dobes upītes gravu, kas arī, iespējams, norāda uz sena tīruma malu.
Nekādas vizuālas pilskalna pazīmes par Brūveru pilskalnu apzīmētajā vietā nav konstatējamas, tomēr tautas tradīcija šo vietu noteikti apzīmē par pilskalnu. Vieta pilskalnam vispār ir piemērota, un iespējams, ka te tiešām senatnē varētu būt bijis pilskalns, kurš jau vēlākos laikos pilnīgi noarts. Pēc tam pilskalna vieta vēl vairāk izpostīta ar grants rakšanu, iespējamās pilskalna reljefa pazīmes nolīdzinātas, un liecības par pilskalnu saglabājušās vien mutvārdu tradīcijā. Atzīmējams, ka ap 300 m uz Z no Brūveru pilskalna, Dobes upītes ielejas malā, pie Zeltiņu mājām caurmērā ap 40 m lielā platībā atklāts senas apmetnes kultūrslānis.
