Pilskalnu Meņģelē līdzās Ogres upei, īso ziņu gan kā nedrošu apzīmējot ar jautājuma zīmi, jau 1920.gadu sākumā 1921. un 1922.gadā vācu valodā literatūrā minēja pazīstamais baltvācu novadpētnieks, piļu un pilskalnu pētnieks Karls fon Leviss of Menārs (Löwis of Menar, 1921, 168; Löwis of Menar, 1922, 21). Pats viņš šo vietu nebija apmeklējis, nebija drošs, kur pilskalns Meņģelē tieši atrodas, jo sava īsā teksta galā bija licis jautājuma zīmi, vien minēja, ka pilskalns ir pie Ogres upes.
Divdesmitā gadsimta 30. gados ir pierakstīti trīs folkloras teksti par Āžu kalnu Bērzes upes krastā pie Kaķenieku Pavāru mājām. Šajos tekstos parādās Latvijas pilskalnu folklorai raksturīgi motīvi: nogrimusi pils, pazemes iedzīvotāji u.c. Uz vietas pārbaudot, konstatēts, ka vienam Āžu kalna galam ir pilskalna pazīmes: izlīdzināts plakums, stāvinātas nogāzes un kultūrslānis. Daļa no pilskalna norakta grantī. Arheoloģiskajos pārbaudes izrakumos Pavāru pilskalna pakājē atklājas 0,50–0,60 m biezs kultūrslānis, tomēr datējami atradumi netika iegūti. Pavāru pilskalna tuvumā pie Kaķenieku mājām zināmi dzelzs laikmeta senkapi, tomēr to vieta mūsdienās nav lokalizēta. Pavāru pilskalns, lai arī jūtami mainītā veidolā, pēckara laikā Zemgalē ir vienīgais jaunatklātais pilskalns.
Norādījumus, ka Naukšēnu tuvuma pie Rūjas upes ir kaut kas līdzīgs pilskalnam, deva skolotājs Lancmanis. Apkārtni pārmeklējot, te tiešām atradās kāda apcietināta vieta Naukšēnu muižas parkā, vienu klm. rietumos muižai, Rūjas kreisajā krastā. Apkārtnē šo pilskalnu sauc „Kabele”, bet ļaudis nezin kā šis nosaukums cēlies.
Bukmuižas pagastā, Rēzeknes apriņķī Alekseja Putruma īpašumā. īpašnieks dzīvojot Komunišķu ciemā. „Pilskalns” atrodams 1 km. austrumos Spogļevas ciemam un tikpat tālu ziem.-rietumos Bobrovišķu ciemam. Šis ciems uz dažām kārtīm apzīmēts krievu izrunā kā „Bobrauščina”. 2,5 km. dienvidos pilskalnam atrodas Dagdas ezera ziemeļkrasts ar Vjazenšiku un Šļachatavas ciemiem.
Leimanišķu Baterijas kalns atrodas valsts mežā, kas saukts par Šentes kalniem. Rēzeknes raj. Maltas pagastā pie Leimanišķu sādžas, ap 3 km uz DA no Maltas un 0,8 km uz A no Maltas-Pušas lielceļa. Pilskalnu 1941. gadā pirmais plašāk aprakstīja P. Stepiņš.
Lielkalnu pilskalns atrodas Aizkraukles raj. Iršu pagastā pie bij. Lielkalnu un Nomaļu mājām, 3 km uz R no Iršiem un 2,5 km uz D no Liepkalnes baznīcas. Pirmās ziņas par Lielkalnu pilskalnu Pieminekļu valdē ienāca jau 1925. gadā. 1931. gadā pieminekli uzmērīja un plašāk aprakstīja A. Gusars.
Bērzgales pag., puskilometru rietumos Bērzgalei, Jezupa Škapara jaunsaimniecībai piešķirts kalns, uz kura atrodas luterāņu baznīcas drupas. Kalns ir senējs pilskalns, jo dažās vietās vēl redzamas terases. Lielajās grantsbedrēs, kas izgrābtas kalna sānos, redzama mītņu kārta, kura satur lielāku vairumu trauku lausku.
Kāda apcietināta vieta saukta „Vīna kalns“ arī „Egļu kalns“ atrodas Ikšķiles pag. 2 km. rietumos dzelzceļa piestātnei, 1 km. no Daugavas. Zeme, uz kuras atrodas minētais kalns, pieder Pienakuņģu mājām. Pa dzelzceļu uz Rīgu braucot „Vīna kalns“ redzams stigas kreisā pusē dažus desmitus metrus no sliedēm.
Šis darbs ir licencēts ar Creative Commons Attiecinājums-Dalīties līdzīgi 4.0 Starptautisko licenci.