Iespējams pilskalns – pēc nostāstiem, tas varētu atrasties zem Vadakstes muižas.
Iespējams pilskalns – pēc nostāstiem, tas varētu atrasties zem Vadakstes muižas.
Divdesmitā gadsimta 30. gados ir pierakstīti trīs folkloras teksti par Āžu kalnu Bērzes upes krastā pie Kaķenieku Pavāru mājām. Šajos tekstos parādās Latvijas pilskalnu folklorai raksturīgi motīvi: nogrimusi pils, pazemes iedzīvotāji u.c. Uz vietas pārbaudot, konstatēts, ka vienam Āžu kalna galam ir pilskalna pazīmes: izlīdzināts plakums, stāvinātas nogāzes un kultūrslānis. Daļa no pilskalna norakta grantī. Arheoloģiskajos pārbaudes izrakumos Pavāru pilskalna pakājē atklājas 0,50–0,60 m biezs kultūrslānis, tomēr datējami atradumi netika iegūti. Pavāru pilskalna tuvumā pie Kaķenieku mājām zināmi dzelzs laikmeta senkapi, tomēr to vieta mūsdienās nav lokalizēta. Pavāru pilskalns, lai arī jūtami mainītā veidolā, pēckara laikā Zemgalē ir vienīgais jaunatklātais pilskalns.
2006.gadā arheologa Jāņa Cigļa vadībā tika konstatēts, ka zem 14.gs. kultūrslāņa ir senāks kultūras slānis. Tas apstiprina vairāku vēsturnieku izteiktos apgalvojumus, ka 14.gs Livonijas pils būvēta vēl agrāk lībiešu apdzīvota pilskalna vietā…
Naujenes pilskalns, kurš tika apdzīvots jau kopš 8. gadsimta, tiek uzskatīts par Daugavpils dibināšanas vietu. Dinaburgas pili kā robežcietoksni, kas vērsts pret Lietuvu, Naujenes pilskalna vietā 1275. gadā uzcēla Livonijas ordeņa mestrs Raceburgas Ernests. Pilskalna vieta var būt atzīmēta kļūdaini un vēl tiks koriģēta pēc dokumentālu materiālu izpētes. Pašlaik tajā vietā ir stāvlaukums.
Salacas pilskalns pirmo reizi minēts jau Indriķa hronikā 13. gs. sakarā ar kādu sāmsaliešu sirojumu uz Burtnieku ezeru. Sena lībiešu teika stāsta, ka vācu tirgotāji vispirms enkurus izmetuši te, pie Salacas grīvas, un tikai tad devušies gar jūras malu uz Daugavas grīvu, kur dibināja Rīgu.
Dažādas teikas un nostāsti liecina, ka netālu no Saukas ezera esošais Ormaņkalns jeb Ūrmaņu kalns senatnē varētu būt bijis svētkalns vai nocietināta vieta.
Uz Pilskalnes Kazupurva kalnu, kas tautā saukts par Pilskalnu, kā uz iespējamo seno nocietinājumu 1968. gadā norādīja J.Graudonis, tomēr par īstu pilskalnu viņš to neatzina.
Liepsalas centrālo daļu veido ap 4 m augsts paugurs – Bulduru pilskalns. Tā virsotnes plakums (ap 15 x 40 m) līdzens, pakāpeniski aizaug ar krūmiem.
Par pilskalnu pie Asares Vārkavā jau iepriekš bija ienākušas nenoteiktas ziņas, kas sāka konkretizēties pēc publikācijas rajona avīzē 2002. gadā. Alise Jeruseviča zināja stāstīt, ka Vārkavā, pie Viļņu un Brūveru mājām, esot pilskalns, par kuru viņai stāstījusi vecāmāte. Arī citi apkārtnes ļaudis šo vietu zina kā pilskalnu.
Dobeles pilsētas rietummalā, pie ceļa, kas ved uz Naudīti, redzamas akmeņa pilspočas. Tās kādreizējās vācu ordeņa pils atliekas. Viņas stiepjas šaura trijstūra veidā no dienv. rietumiem uz ziem. austrumiem, visapkārt ierobežotas ar stāvām kalnmalām.
Jelgavas apriņķī, Žvārdes pag. 1 kilom. ziemeļos Koku muižai (vāc. Dobelsberg) atrodas divas apcietinātas vietas blakām. Šos apcietinājumus šķir vienu no otra Avīknes upītes grava. Upītes labā krastā esošo apcietinājumu devē par Meža kalnu, lai atšķirtu no otrpus upītes esošā neaizaugušā Pilskalna. Visu ap 2 kl. garo kalnu kaupri apkārtnē sauc arī par Dobes kalniem. Uz šo nosaukumu pamatodamies Bīlensteins maldīdamies šķietas uzmeklējis „Mežakalnā” ordeņa „Doben” pilsvietu.