G.Kalniņš par pilskalnu
Pēc senvietas arhīva lietas izpētes un telefonsarunas ar J.Asari nākas secināt, ka senvieta par pilskalnu nodēvēta pārpratuma pēc PSRS laikos. 2023. gada augustā NKMP speciālisti veica senvietas apsekošanu (pašlaik apsekošanas rezultāti nav publiskoti).
Arhīva lietā apsekojumi sākti no 1946. gada un jau tad piefiksēts, ka vieta ir mantraču iecienīta, pateicoties daudzajām leģendām, kas ar šo vietu saistītas.
Attēls no periodika.lv
- Sudrabsalā it kā noslēpti Ivana Bargā dārgumi.
- Sudrabsalā it kā glabāti ieroči 1905. gada notikumu laikā.
- Sudrabsalā it kā bijusi patvertne.
- No Sudrabsalas it kā vedot pazemes eja uz Zēlustes muižu.
- Sudrabsalā it kā esot bijuši kapi.
- Sudrabsala daļēji nobrukusi, jo 20.gs. 80. gados tuvumā no gultnes esot sūknēta smilts Rīgas būvdarbiem.
- Sudrabsala daļēji nobrukusi, jo it kā PSRS laikā dārgumus meklējuši ar rūpnieciskām metodēm.
Sudrabsala dodies.lv vēsturiskajā aerofotogrāfijā (20.g. 70. gadi)
Novadpētnieku komentāri Facebook
Arhīva lietas dokumentos nekur nefigurē termins “pilskalns”; nav arī pieminēti kaut kādi nocietinājumi, kas liecinātu par nocietinātas apmetnes esamību.
21.gs. sākumā bijis plāns piekrasti un Sudrabsalu sakopt, bet pašlaik realitātē nekas par to neliecina.
Sudrabsala izstaigāta kopā ar LTV raidījuma “Pa straumei” komandu.
J.Urtāns par pilskalnu
Pilskalns tas nav noteikti, lai gan par tādu saukts.
Izskatās, ka uz salas ir kultūrslānis, liekas, viduslaiki. Sudrabkalns – parasti nosaukums liecina par teikām par apraktu mantu/naudu.
Pretim krastā piepilsētas muižiņa ar savu aploci. Nereti ja ir sala, tad tuvējām muižām tās izmantojums kā “pikniku vietām”. Varbūt te arī.
Nostāsti
Teika vēsta, ka Krievijas cars Ivans IV Bargais 16. gs. 2. pusē te apracis naudu. (“Darba balss” Nr.97. 14.08.1976.g.)
3D modelis
Detalizētu informāciju var meklēt opendata.latvijas-pilskalni.lv.
Sudrabsalas 3D modelis. Skats no augšas.
