J.T.Urtāns uzskata, ka kalnā bijusi Ordeņa koka pils.
E.Brastiņš par pilskalnu
Uzmērojuma mērogs 1:1000; griezumu augstums = 1 m.; uzmērots 6. aug. 1923. g. E.Brastiņa grāmatas ilustrācija
Jelgavas apriņķī, Žvārdes pag. 1 kilom. ziemeļos Koku muižai (vāc. Dobelsberg) atrodas divas apcietinātas vietas blakām. Šos apcietinājumus šķir vienu no otra Avīknes upītes grava. Upītes labā krastā esošo apcietinājumu devē par Meža kalnu, lai atšķirtu no otrpus upītes esošā neaizaugušā Pilskalna. Visu ap 2 kl. garo kalnu kaupri apkārtnē sauc arī par Dobes kalniem. Uz šo nosaukumu pamatodamies Bīlensteins maldīdamies šķietas uzmeklējis „Mežakalnā” ordeņa „Doben” pilsvietu.
Apkārtnes plāns M. 1:100.000. E.Brastiņa grāmatas ilustrācija
Mežakalns ierīkots atgriežot kalna kaupres galu, kas atmetas Avīknes upītē, ar divkāršiem grāvjiem un uzbedumiem no pārējā kalna. Galvenais uzbedums ir ap 10 m. augsts, otrs — tikai 4 m. Uzbedumos dažas bedres un robi, kuru izcelšanās nenoskaidrota. Plakums iegareni apaļš 60 x70 m. caurmērā. Tas norobežots dabīgām stāvām kalnmalām uzbedumu neaizsargātās pusēs.
Meža kalns apaudzis ozoliem, liepām, lazdām v. c. lapu kokiem. Tālāko meža turpinājumu dēvē par Sudrabbirzi. Mītņu kārta vāja un satur oglītes. Liekas, ka apcietinājums celts uz ātru roku, jo kalnmalas neapdarinātas, grāvji un uzbedumi neizlīdzināti.
„Meža kalns” no dienvidiem. E.Brastiņa grāmatas ilustrācija
Šo apcietinājumu vairākkārt apraksta Bīlensteins (Mag. XIV; Arb. X. Kongr.; Die Grencen.) kā Dobes pilsvietu, tomēr ir apstākļi, kas runā šīm domām pretim. Pirmkārt vietu vārdi Dobe ir atrodami vēl daudz citās vietās Zemgalē un Kurzemē. Otrkārt — nav saprotams, kāpēc ordenis ceļ jaunu pilskalnu, kad dažus desmit soļus no tā atrodas tikpat augsts, tikpat liels, tāpat būvēts jau gatavs pilskalns. Treškārt, Mežakalns pēc
sava tipa nav vācu darbs.
Šeit pieminams ka vācu Dobene varētu būt pilskalns pie Vormsātes (Latv. pilsk. I, 59 lpp.), jo tas atrodas pie Dobes mājām, viņa celšanai izraudzīta no dabas nepieejama vieta; zemju darbi nelieli, jo pils celta ziemas laikā. Trūkst mītņu kārtas, jo pils apdzīvota īsu brīdi un pēc tam pamesta. Dobene celta pēc kronista ziņām dziļi zemes iekšienē, kas sakrīt ar Vormsātes pilskalna vietu, kura tomēr pa Ventu varēja uzturēt
kaut vājus sakarus ar Kuldīgu.
(Skat, Incēnu pilskalna aprakstu).
