Salacas pilskalns

Priekšplānā – pilskalns. Foto: G.Kalniņš

Salacas pilskalns pirmo reizi minēts jau Indriķa hronikā 13. gs. sakarā ar kādu sāmsaliešu sirojumu uz Burtnieku ezeru. Sena lībiešu teika stāsta, ka vācu tirgotāji vispirms enkurus izmetuši te, pie Salacas grīvas, un tikai tad devušies gar jūras malu uz Daugavas grīvu, kur dibināja Rīgu.

1206. gadā seno Metsepoles novadu, kurā ietilpa arī tagadējās Salacgrīvas teritorija, savā īpašumā ieguva Rīgas bīskapija. Pastāv uzskats, ka jau 1226. gadā, tikai 25 gadus pēc Rīgas pilsētas dibināšanas, lai aizsargātu Rīgas bīskapijas vienīgo jūras ostu, bīskaps Alberts licis šeit celt mūra pili. Speciālisti gan domā, ka Salacas mūra pils celta 14. gs. beigās vai pat 15. gs., jo kā pils tā pirmoreiz dokumentos minēta tikai 1479. gadā. Par to, vai viduslaiku pils celta senā lībiešu pilskalna vietā, pētnieku domas dalās, un, lai izšķirtu šo strīdu, ir nepieciešams veikt arheoloģiskus izrakumus.

Salacas pilskalna leģenda

Nav iespējams pateikt, cik veca ir Salacgrīva. Par pilsētas senāko vietu uzskatāms pilskalns Salacas upes labajā krastā.

Senatnē pilskalnu iekarojis lībiešu jūras laupītājs Trommels. Pēc tam viņš apprecējis virsaiša meitu. (nostāsti par Trommelu saglabājušies arī Kurzemes piekrastē). Ar šādu skanīgu vārdu varētu lepoties vācietis, dānis vai skandināvs). Jūras laupītāji kādreiz apmetušies arī Liepupes pilskalnā, kas ir jūrai tuvākais pilskalns (2,5km). Vecie salacgrīvieši(ieskaitot pilsētas valdi 1924.g.) apgalvo, ka pilskalnā pie Salacas sākas 1,5km gara pazemes eja, ko izmantojuši jūras laupītāji, uz Brenguļmežu.

20.gadsimta sākumā, pavasara plūdos no pilskalna ir ticis izskalots senlaiku lielgabals, citi ieroči un metāla nauda. Muzejos tie nav nonākuši, tāpat kā mūra akmeņi, kas izmantoti baznīcas sētai. Pēdējos gados ir novērota stipra kalna izgraušana pavasara palu ūdeņos.Vēlāk paugurs upes krastā likās aizdomīgs latviešu arhrologam V. Urtānam. 1970.g. viņš ieraudzīja krasta nobrukumu, kur atklājās melns ogļains slānis ar kauliem un bezripas lausku. Salacgrīvietis U. Niedra arheologam pastāstīja, ka upe izrāvusi pilskalna malu un nobrukumā atrastas senlietas. ‘’Liekas, ka te zem vācu mūra pils drupām jābūt senču pilskalnam’’, rakstīja V. Urtāns.