Ormaņkalns

Dažādas teikas un nostāsti liecina, ka netālu no Saukas ezera esošais Ormaņkalns jeb Ūrmaņu kalns senatnē varētu būt bijis svētkalns vai nocietināta vieta.

Ormaņkalns ir 167 m augsts paugurs, relatīvais augstums — 86,5 metri. Tā ir augstākā vieta Sēlijas paugurvalnī. Kalna virspuse un stāvās nogāzes ir pārsvarā klajas, tāpēc no tā paveras plašas ainavas uz Saukas dabas parku un Saukas ezeru. Tagadējais kalna nosaukums cēlies no “Ormaņu” mājām, kas atrodas pie netālā Līgo kalniņa.

Ormaņkalnā atrodas atpūtas vieta, bet netālajā Borīšu kalnā skatu tornis, kas parasti tiek saukts par Ormaņkalna skatu torni.

Pēc rakstnieka Jāņa Veseļa teikām Ormaņkalnā bijušas svētbirzis, par kurām rūpējies Saukas pilskalnā dzīvojušais virsaitis. Agrāk Ormaņkalnā saucēji esot pulcinājuši ļaudis no tuvākas un tālākas apkārtnes uz sapulcēm un svētkiem, no kā esot radies Saukas nosaukums.¹

Kalns senajiem sēļiem bijusi tautas pulcēšanās vieta. Tajā vienmēr atradušies sargi, kas modri vēroja apkārtni un par uzbrucēju tuvošanos signalizē­ja ar iekurtu ugunskuru. Saucējs – parasti taurētājs – stāvējis Ormaņkalnā, no kura pārskatāma plaša apkārtne. No šejienes arī nosaukums Sauka – saukt kopā, sasaukt ļaudis, lai paziņotu gan priecīgas, gan bēdīgas ziņas, lai informētu, brīdinātu.²