Wikipedia par pilskalnu
Dobeles pils pirmoreiz dokumentos minēta 1254. gadā, kad šajā vietā pastāvēja nocietināta koka pils – zemgaļu Dobeles pilsnovada pārvaldes centrs. Livonijas krusta karu laikā Dobeles apkārtnē norisinājās sīvas kaujas ar vācu krustnešiem. Zemgaļi izrādīja milzīgu pretestību ienaidniekiem, kas tā arī nespēja pili ieņemt. Dobeles pils laika posmā no 1279. līdz 1289. gadam izturēja sešus Livonijas ordeņa aplenkumus. Kad viss apvidus bija nopostīts, zemgaļi paši savu pili 1289. gadā nodedzināja un neuzvarēti devās uz Lietuvas dižkunigaitijas teritoriju.
No 1335. līdz 1347. gadam Livonijas ordenis nodedzinātās zemgaļu pils vietā uzcēla mūra pili, ap kuru ar laiku izveidojās amatnieku un tirgotāju apmetne. 1376.-1562. gadā pilī uzturējās ordeņa Dobeles komturi ar savu karadraudzi. Pēdējais Dobeles komturs Matīss no Rekes nonāca konfliktā ar Kurzemes hercogu Gothardu Ketleru, kas 1566. gadā pili ieņēma un piespieda komturu atteikties no tās.
1579., 1613. un 1628. gadā Dobeles pilī noturēja Kurzemes landtāgus. 1620./1621. un 1625. gadā Dobeli ieņēma Zviedrijas karaļa Gustava II Ādolfa karaspēks.
No 1643. līdz 1649. gadam pili apdzīvoja hercoga Frīdriha atraitne Elizabete Magdelāna ar audžudēlu princi Jēkabu (vēlāko hercogu Jēkabu). 1658. gadā hercoga Jēkaba gūsta laikā pili ieguva zviedri. Tai pašā gadā kurzemnieki kopā ar poļiem mēģināja pili atkarot, bet nenoturējās un tika no jauna padzīti.
1660. gadā pēc Olivas miera līguma hercogs Jēkabs atguva pili un laikā tika uzcelta gara papildus ēka pie pils austrumu sienas, taču pils nocietinājumi netika atjaunoti. 1701. gadā pili atkal ieņēma zviedri un pilī 6 dienas uzturējās Zviedrijas karalis Kārlis XII. Kara laikā pilsēta un pils tika stipri izpostīta. 18.gs. pirmajā ceturksnī Dobelē un tās apkārtnē plosījās mēris, kas krietni samazināja iedzīvotāju skaitu. Pili apdzīvoja līdz 1736. gadam, kad tai iebruka jumts.
1870. gada 24. jūnijā pie Dobeles pilsdrupām notika Kurzemes latviešu dziesmu svētki — vieni no pirmajiem Latvijā, jo pirmie vispārējie dziesmu svētki notika 1873. gadā.
1915. gadā pils pakājē karaspēka parādi pieņēma Vācijas ķeizars Vilhelms II.
E.Brastiņš par pilskalnu
Dobeles pilsētas rietummalā, pie ceļa, kas ved uz Naudīti, redzamas akmeņa pilspočas. Tās kādreizējās vācu ordeņa pils atliekas. Viņas stiepjas šaura trijstūra veidā no dienv. rietumiem uz ziem. austrumiem, visapkārt ierobežotas ar stāvām kalnmalām.
Poču ziem. austr. galā esošie mūra darbi rāda ļoti vecu darbu, kamēr, plašais dienv. riet. gals, pēc izskata un vēst. ziņām spriežot, celies vēlāk. Aplūkojot tuvāk vietu uz kura stāv vecākās mūra atliekas, redzams, ka šī vieta ir kādreizējais zemgaļu pilskalns.
Šis senais pilskalns bijis ierīkots uz tagadēja ordeņa pilskalna šaurā ziemeļgala, kurš atrakts nost no pārējā kalna ar platu grāvi. Grāvja platums vēl tagad redzams mūru ārpusē, kamēr starp mūriem esošā grāvja daļa aizbērta un nolīdzināta. Tāpat, nolīdzināts uzbedums, kuram vajadēja būt grāvim ziemeļpusē.
Visumā senais pilskalns līdzinājies kā lielumā, tā augstumā Kurzemē un Zemgalē parastiem pilskalniem. Dobeles senā pilskalna malu augstums austrumos pret Bērzes upi ir 15 m. ziemeļos 12 m. bet rietumos 9. m. Pašlaik rietumos uzstādināti dīķi.
Kāds izskatījies senā Dobeles pilskalna plakums un uzbedums, vairs nav pasakāms, jo caur vēlākām apbūvēm zeme pārveidota. Archaioloģiski šī pilsvieta vēl nav izpētīta, bet nav šaubu, ka archaioloģiskie atradumi apstiprinās to, ka ordeņa pils uzcelta senās Zemgaļa „Doblēn” pilsvietā.
Tagad pilspočas līdz ar veco pilskalnu ir pārvestas pilsētas apstādījumos un tiek sargātas no postītājiem.
Dobeles senā Zemgaļu pils vairākkārt minēta rīmju kronikā. Dobeles apvidus minēts arī Zemgales dalīšanas senrakstos.
Plašākus aprakstus senajam un ordeņa pilskalnam veltījuši Bilensteins (Mag. 14 un „Grenzen”) K. v. Lovis (Kuri. S.B.lB9s;Burgenlex) Arbuzovs v. c.
Teikas, kuras saistās ap Dobeles pilskalnu, stāsta par naudu. „Balsī” 1987. g. uzrakstīta teika par skrodeli, kuram palaimējies veselu kazasādu pilnu ar naudu pielasit, bet tā nauda nenesusi nekāda labuma — jo cik iztērējis, tik bijis jāatliek atpakaļ, citādi pārējā pazuduse. Bīlensteins pierakstījis līdzīgu teiku. (Mag. XIV.)
Profila informācija
Detalizētu informāciju var meklēt opendata.latvijas-pilskalni.lv.
Atrašanās vieta
Koordinātas: 56.62170, 23.27336 (precizētas, balstoties uz Andra Tomašūna sniegto informāciju par atradumiem izrakumos. Pilskalns varētu būt bijis uz pussalas, kas atrodas blakus pilsdrupām)