Ekšu pilskalns, saukts par Piļikovaja gora, atrodas Krāslavas raj. Skaistas pagastā Ekšu sādžā, 4 km uz ZA no Skaistas un nepilnu kilometru uz Z no Stirnu ezera. Pilskalnu pirmais plašāk 1942. gadā aprakstīja A. Gusars.
Ludzas apr. Nautrēnu pag. Openku un Sasiņu ciema robežās ļaudis dēvē par pilskalnu kādu 1 km. garu kalna kaupri. Viņa stiepjas no ziemeļiem uz dienvidiem no Žagatu un Rasnupļu ciemiem līdz Openkiem.
Saldu Piliņgore atrodas Krāslavas raj. Konstantinovas pagastā starp Saldu un Ignatovas sādžām, 5 km uz ZR no Konstantinovas. Pilskalnu 1949. gadā atklāja un plašāk aprakstīja A. Stubavs.
„Pilskalns” Mērdzenes pag. Ludzas apr. Silenieku ciema robežās 0,5 km. ziem.-austrumos minētam ciemam un 1,5 km. dienvidos Michalovai.
Brīveru pilskalns, saukts par Garadiņu vai Gorodoku, atrodas Krāslavas raj. Šķeltovas pagastā Brīveru sādžā 2,5 km uz ZA no Šķeltovas, Dubnas upes labajā krastā pie Upes Kudiņu ūdens dzirnavām. Pilskalnu 1941. gadā atklāja un plašāk aprakstīja A. Gusars.
„Kapu kalns” atrodas Ludzas upes laba pusē iepretim Eversmuižai, kura stāv kreisajā krastā. Kalnam pieskaras Kazlavu ciema īpašumi un tamdēļ to sauc arī par „Kazlavu kalnu”. Senāk kalns piederējis muižai, bet tagad atrodas valsts zemes fondā.
Fridrihovas pilskalns, saukts par Gorodoku, atrodas Krāslavas raj. Bērziņu pagastā, ap 3 km uz D no Bērziņiem un uz DA no bij. Fridrihovas. Pirmās ziņas par Fridrihovas pilskalnu publicētas jau 1903. gadā. Uz to pamata pieminekli 1926. gadā apsekoja un uzmerīja B. Brežgo, bet 1941. gadā plašāk aprakstīja A. Gusars.
„Silene” tā tiek saukts kāds pilskalns Ciblas pag. Ludzas apr. dažus simtus metru ziemeļos Degteru ciemam šā ciema robežās. Ciems atrodas 1,5 km. ziemeļos Eversmuižai.
Rubuļu pilskalns atrodas Krāslavas raj. Šķaunes pagastā Rubuļu sādžā, 6 km uz ZZR no Bērziņiem un 9 km uz R no Šķaunes. Pirmās ziņas par pilskalnu 1925. gadā sniedza A. Krimuldēns.
Šo pilskalnu diezin kāpēc vietējie krievu iedzīvotāji devē „Jeršovka”. Viņš atrodas Lielā Ludzas Ciblas ezera austrumkrastā, Eversmuižas pag., Šelupinku ciema zemē. „Jeršovka” stāv 0,5 klm. ziem.-rietumos Šelupinkiem. Citi kalnam tuvākie ciemi: Severinki, Černomordi un Kovaļki.
Jukumu II Grumuškas kalna pilskalns atrodas Krāslavas raj. Andzeļu pagastā jau iepriekš aprakstītās kaupres R galā. ap 250 m attālumā no I Grumuškas kalna pilskalna.
Vienu kilometru ziemeļos Biešas ezeram, Ludzas apr., Rundānu pag. ir ciems, kurš kārtīs apzīmēts „Gorodok”. Kā zināms, šāds nosaukums zīmējas uz pilskalniem, kurus krievi dēvē šajā vārdā.
Par Grumuškas (arī Grumuļu) kalnu tiek dēvēta ar mežu apaugusi A-R virzienā orientēta kaupre, kas atrodas Krāslavas raj. Andzeļu pagastā, 2 km uz ZR no Andzeļieni un uz D no Jukumu sādžas. Ap puskilometru garās kaupres abos galos izveidoti pilskalni.
„Zamkovaja gora” stāv 4 klm. ziem.-rietumos Goveiku pilskalnam, Pildas pag. pie Gorku mazmājas, dienvid-rietumos šai mazmājai. Šai vietai 2 klm. austrumos atrodas Latišu ciems. Tomēr’ tuvāk par Latišu (Lācišu) ciemu stāv Barsuki, Inčiki un Vesari.
Brīveru Garadkas kalns atrodas Krāslavas raj. Andrupenes pagastā Brīveru sādžā, 3 km uz ZA no Andrupenes. Pirmais pilskalnu 1941. gadā plašāk aprakstīja P. Stepiņš.
Šo „Gorodoku” atradis prof. Fr. Balodis Ludzas apriņķī, Pildas pagastā 0,5 km. austrumos Solominku ciemam. Pilskalns skaitās valsts mežā, 2 km. dienv. rietumos Parkaļu ciemam, kurš jau minēts iepriekšējā pilskalna aprakstā.
Stalīdzānu Svilušais kalns, kādreiz saukts arī par Kara kapiem, atrodas Krāslavas raj. Andrupenes pagastā valsts mežā, 1,5 km uz ZRR no Andrupenes. Stalīdzānu sādža atrodas aiz meža apmēram kilometru uz Z no pilskalna. Pirmās ziņas par Svilušo kalnu kā par pilskalnu 1925. gadā sniedza 0. Bērziņš; plašāk kalnu 1941. gadā aprakstīja P. Stepiņš.
Parkaļi nav vienīga apdzīvota vieta, pēc kuras varētu nosaukt šo apcietinājumu. Tikpat tāļu no „Gorodoka” atrodami Baldači, Uškačeva un Padoiniki. Šis pilskalns atrodas valsts mežā un vismaz 1 km. no minētām vietām.
Okras pilskalns atrodas Krāslavas raj. Kastuļinas pagastā, 1,5 km uz ZR no Vecokras, Dubuļu ezera DA galā Dagdas-Aglonas šosejas labajā pusē. Pirmais pilskalnu 1941. gadā aprakstīja P. Stepiņš.
Mežu apaugušais Divkšu pilskalns, kas tautā saukts par Zelta kalnu, ir plašā apkārtne augstākā vieta un ir redzams no lielāka attāluma. Kalna stāvs labi izdalās no Nirzas puses un pāri pār Nirzas ezera dienvidrietumu un rietumu galu. Sādža, pēc kuras pilskalns orientēts, arhīva ziņās un literatūrā tiek saukta ļoti dažādi (Dūkstu, Dinštu, Divkstu, Divkšu, Dūkstu, Diukštu, Divkstu u.c).
Page 7 of 11
Šis darbs ir licencēts ar Creative Commons Attiecinājums-Dalīties līdzīgi 4.0 Starptautisko licenci.