Vai objekts ir pilskalns?

No J.Urtāna grāmatas “Atrast pilskalnu”

Lai kādu vietu varētu vērtēt kā pilskalnu, izstrādāta verifikācijas shēma (Urtāns, 1996a), kuru izmantojot var mēģināt noteikt pilskalna īstenuma jeb neapšaubāmības pakāpi. Verifikācijas shēma ir balstīta uz pilskalnu pazīmēm, tomēr visu pazīmju nozīme kādas vietas kā pilskalna verifikācijā nav vienāda, jo, piemēram, mākslīgi veidotu grāvju, vaļņu un terašu sistēmas pastāvēšana par pilskalnu liecina daudz noteiktāk nekā, piemēram, folklora. Ja iepriekš minētās pazīmes sakārto noteiktā secībā, iegūstam paņēmienu, kā pārbaudīt kādas vietas kā pilskalna varbūtību vai, citiem vārdiem, verificēt šo vietu kā pilskalnu. Vērtējot kādu vietu, jāsniedz četras atbildes, kuras savukārt var novērtēt ar verifikācijas punktiem no 0 līdz 7. Tā kā pilskalna pazīmju nozīmība nav vienāda, arī verifikācijas punktu daudzums ir atšķirīgs.

Būtisks verifikācijā ir vietas apsekojums, kas jāveic speciālistam-arheologam, jo tikai tādā gadījumā ir iespējams autoritatīvi spriest par vietu kā pilskalnu. Verifikācijas punktu skaitu var būtiski ietekmēt vietas arheoloģiskā izpēte, jo izrakumu gaitā var atklāt citkārt vizuāli neuztveramus pilskalna mākslīgos pārveidojumus.

• Vai vietai ir pilskalnam raksturīgie mākslīgie veidojumi – valnis (vaļņi), grāvis (grāvji), nogāžu terasējums vai stāvinājums un izlīdzināts plakums? Šī ir ļoti būtiska pilskalna pazīmju kopa, tāpēc atbilde var būt 3, 2, 1 vai 0 verifikācijas punktu vērta.

3 punkti. Vietai ir neapšaubāmi mākslīgi veidots valnis (vaļņi), grāvis (grāvji), nogāžu terasējums vai stāvinājums un izlīdzināts plakums.

2 punkti. Vietai ir vai nu mākslīgi veidots valnis, vai grāvis, vai nogāžu terasējums.

1 punkts. Vietai, iespējams, ir mākslīgu veidojumu pazīmes vaļņa, grāvja vai nogāžu stāvinājuma veidā.

0 punktu. Vietai nav pilskalnam raksturīgo mākslīgo veidojumu. Izšķiroties par vērtējuma atbildi, var rasties problēmas. Ja atbilde nav viennozīmīga, jāpieņem zemākais novērtējums.

• Vai vietai ir pilskalnu laikmetam atbilstošs kultūrslānis? Atbildes novērtējamas ar 2, 1 vai 0 verifikācijas punktiem. Kultūrslāņa esamība ir būtiska senās dzīvesvietas, kāds neapšaubāmi bija arī pilskalns, pazīme. Pilskalni pastāvēja no agro metālu laikmeta līdz 14. gs., kas arī būtu uzskatāms par pilskalnu pastāvēšanas laikmetu. Ja vietas kultūrslānis ir agrāks vai vēlāks par šo laikmetu, vērtējums ir 0 verifikācijas punktu.

2 punkti. Vietai ir neapšaubāms pilskalnu laikmeta kultūrslānis.

1 punkts. Vietai nav droši konstatējama pilskalnu laikmetam atbilstoša kultūrslāņa pastāvēšana, bet ir atsevišķi šā laikmeta senlietu atradumi (vai ziņas par tiem).

0 punktu. Vietai nav ne pilskalnu laikmeta kultūrslāņa, ne atsevišķu šā laikmeta atradumu (vai ziņu par tiem). Kopumā pirmās divas atbildes satur vislielāko pilskalnu verifikācijas punktu skaitu, jo šīs pazīmes kādas vietas kā pilskalna identificēšanā ir visnozīmīgākās.

• Vai vietai ir pilskalnam izdevīga novietne? Atbilde var būt 1 vai 0 verifikācijas punktu vērta.

1 punkts. Vieta ir izdevīga pilskalna novietnei.

0 punktu. Vieta nav izdevīga pilskalna novietnei.

Uz šo jautājumu bieži vien ir grūti atbildēt, jo izvietojums var būt ļoti dažāds. Tādēļ, ja pazīmes ir pozitīvas, iegūstams tikai viens verifikācijas punkts. Par pilskalnam izdevīgu novietojumu uzskatāmi norobežoti kalni, zeme starp upju un strautu satekām, purvu saliņas u. c.

• Vai vietai ir raksturīgas pilskalnu teikas vai nosaukums? Atbilde var būt 1 vai 0 verifikācijas punktu vērta. Sajā gadījumā vieta tiek verificēta kā pilskalns pēc tautas uzskatiem, kam reizēm ir svarīga nozīme pilskalna sākotnējā apzināšanā. Tomēr ar 1 verifikācijas punktu novērtēta atbilde, ja nav citu pozitīvi vērtētu atbilžu, vēl nevar būtiski ietekmēt uzskatu, ka vieta tiešām uzlūkojama par pilskalnu.

1 punkts. Vietai ir raksturīgas pilskalna teikas un nosaukums.

0 punktu. Vietai nav raksturīgu pilskalna teiku un nosaukuma.

Pēc šīs shēmas maksimāli iegūstamais verifikācijas punktu skaits ir 7. Tas nozīmē, ka, ja kāda vieta novērtēta ar lielāku verifikācijas punktu skaitu, tai ir augstāka pilskalna ticamības pakāpe. Piedāvātajai verifikācijas shēmai nav būtisks pilskalna precīzs datējums, kultūrpiederība, piederība sociālekonomiskajām formācijām: vai tā ir nocietināta apmetne, pilskalns – paslēptuve, pilskalns – cietoksnis, kā arī piederība tipoloģiskai grupai. Piemērojot šo shēmu lielākam pilskalnu skaitam, noskaidrots, ka par neapšaubāmiem pilskalniem uzlūkojami tie objekti, kas novērtēti ar 5, 6 un 7 verifikācijas punktiem. Atšķirības punktu skaitā nosaka teiku un nosaukuma vai kultūrslāņa esamība un dažādas aizsardzības izbūvju pakāpes. Ar 3 un 4 verifikācijas punktiem novērtētās vietas ir jau senatnē daļēji iznīcināti, Latgales apstākļos parasti noarti pilskalni (3 punkti) vai arī, domājams, pilskalnu pastāvēšanas sākuma posma objekti, kam vizuāli nav nosakāmi mākslīgi kalna pārveidojumi, bet ir kultūrslānis, pilskalnam izdevīga vieta un teikas un nosaukums (4 punkti). Šāda veida pilskalni var tikt objektīvi salīdzināti ar citām agro metālu laikmeta nenocietinātām vai maznocietinātām apmetnēm. Objekti, kas novērtēti ar 0, 1 un 2 verifikācijas punktiem, nav identificējami kā pilskalni. Ar 1 un 2 punktiem vērtētas vietas, kas tikai iedomātas kā pilskalni, par kurām liecina teikas un kalnu nosaukumi vai kuras izvietotas piemērotā vietā. Ar 0 punktu vērtētas vietas, kas noteikti nav pilskalni. Piedāvātā pilskalnu verifikācijas shēma ļauj skaitliskā izteiksmē novērtēt pilskalna neapšaubāmības pakāpi.