E.Brastiņš par pilskalnu
Uzmērojuma mērogs 1:1000; griezumu augstums = 1 m.; uzmērots 25. jūlijā 1925. g
“Gorelaja gora” šķērsgriezums pa A-B; mērogs 1:1000.
Vienu kilometru ziemeļos Biešas ezeram, Ludzas apr., Rundānu pag. ir ciems, kurš kārtīs apzīmēts „Gorodok”. Kā zināms, šāds nosaukums zīmējas uz pilskalniem, kurus krievi dēvē šajā vārdā.
Apkārtni pārmeklējot pilskalns patiesi atradās dažus simts metrus dienv.-riet. ciemam. Ciema iedzīvotāji, krievi, to dēvē „Gorelaja gora” melnās zemes dēļ.
Šā ciema apvidū mālaina zeme izbeidzas granšainos uzkalnos, kas noplok tuvojoties Biešas ezeram. „Gorelaja gora” ir viens no šiem uzkalniem, tikai dažus metrus augstāks par citiem. Viņa virsa noplacināta un to apklāj melnzeme. Diemžēl šis pilskalns nopostīts līdz beidzamam. Viņu ar pilnu tiesību var ierindot iznīcināto Latgales pilskalnu pudurī.
Vecākie Gorodokas ciema iedzīvotāji stāstīja, kā „Gorelaja gora” pirms 40 g. audzis milzīgs mežš. Šo mežu izcirtuši un kalna virsu, tāpat arī sānus sākuši art. Apbrīnojami, kā uz kraujajiem kalna sāniem varējis turēties zirgs un arājs! Tomēr tas tā esot noticis un 6 gadus no vietas sējumi devuši bagātu ražu. Pēc tam pilskalnā vairs labība nepadevusies, zeme izkaltusi un aršanu atmetuši.
Apkārtnes plāns M. 1: 75000.
Tagad tiek arta tikai kalna pakāje un tuvējās ielejas.
Pilskalnam iegareni apaļš plakums, kurš varējis būt kādus 40 m. garš, 20 m. plats. Visi zemju darbi, kādi varējuši būt, ir noarti, tikai ziemeļgalā tikko nojaušamas divu ierakumu un uzbedumu atliekas lēzenu terašu veidā.
Kalnam virsū 30—40 cnt. dziļa mītņu kārtiņa, kurā atrodamas dažāda biezuma zvirgzdainas trauku lauskas.
“Gorelaja gora” no ziemeļiem
Jaunāka veida trauku atliekas atrod arī uz „Krutaja gora”, kas pilskalnam dienvidos. Tur varējusi būt kāda vēlāka ļaužu mītne.
Tagad „Gorelaja gora” apaugusi strupu zālīti tiek lietota kā ciema ganības.
Stāstīja, ka „Krutaja gora” esot baznīca nogrimusi. Laiku pa laikam baznīcēni apakša dziedot. Senāk ciema ļaudis gājuši dziedāšanu klausīties.
Gar kalnu pa ieleju senāk esot ceļš gājis. Tur kara laikos esot iestiguši un nogrimuši franču kara vezumi.
