E.Brastiņš par pilskalnu
Uzmērojuma mērogs 1:1000; griezumu augstums = 1 m.; uzmērots 14. augustā 1925. g.
Degteru “Silenes” šķērsgriezums pa A-B; mērogs 1:1000.
„Silene” tā tiek saukts kāds pilskalns Ciblas pag. Ludzas apr. dažus simtus metru ziemeļos Degteru ciemam šā ciema robežās. Ciems atrodas 1,5 km. ziemeļos Eversmuižai.
Šai apvidū Latgales augstiene izbeidzas pret Krievzemi ar Ludzas upes ieleju un viņas slapjām pļavām. Uz ziemeļiem no „Silenes” sākas plašs purvains mežs, kā dabīga Latvijas-Krievijas robeža, bet uz dienvidiem līdzeni lauki, kas lēzeni pieceļas pret Eversmuižu.
„Silene” ir savrūps kalniņš ar „asti” uz ziemeļiem. Viņš samērā lēzens un sastāv no smalkas vēja smilts.
Kalnam kumps, iegareni apaļš plakums 50 m. garš, 30 m. plats. Visapkārt plakumam gar kalna sāniem ir grāvis ar uzbedumu. Šie zemju darbi nav lieli un uzbedums tikko 0,5 m. Vietumis grāvis ar uzbedumu pārvēršas vienkāršā terasē. Tikai ziemeļpusē, kur kalnam lieka aste, uzbedums 1,5 m. augsts. Turpat redzams ārpus minētam uzbedumam vēl otrs grāvis, kas plats un izplūdis, maz atgādina roku darbu.
Pilskalna plakuma ir mītņu kārta, kas 0,4 m. bieza. Viņa satura sevī kaulus, ogles un samērā jaunas trauku lauskas. Pēdējās plānas un virpotas.
Apkārtnes plāns M 1: 75000
Vispārējais kopiespaids tāds, ka kalns pavirši apdarināts un niecīgs. Viņš daudz primitīvāks par tuvumā esošo Eversmuižas „Kapu kalnu”.
Ja šim Degteru pilskalnam bijušas arī ieejas, tad viena ieejas vieta būtu plakuma dienvidu galā. Šeit nelielais uzbedums bez redzama iemesla pārtrūkst it kā vārtu dēļ. Otra vārtu vieta varējusi būt ziemeļu galā.
Visa pilskalna pakāje dienvidus pusē izrakta neskaitāmām kartupeļu bedrēm, kuras te ierīko ciema iedzīvotāji. Šis apstāklis draud pilskalnu kādreiz gluži iznīcināt.
Kartupeļu bedrēm apklāts arī pilskalna dienv.-austr. esošais smilšu lauks. Tur vairākas reizes esot uzrakti cilvēku kauli.
Degteru “Silene” no dienvidiem
No kalna skats uz apkārtējiem purviem un druvām. Ļaudis teic, ka „Silenes” kalnā esot baznīca nogrimusi.
Šo pilskalnu uzgājis prof. Fr. Balodis savās 1925. g. archaioloģiskās ekspedīcijās un piemin šo ekspedīciju aprakstos.
