ludzasbiblio.lv par pilskalnu
Mežu apaugušais Divkšu pilskalns, kas tautā saukts par Zelta kalnu, ir plašā apkārtne augstākā vieta un ir redzams no lielāka attāluma. Kalna stāvs labi izdalās no Nirzas puses un pāri pār Nirzas ezera dienvidrietumu un rietumu galu. Sādža, pēc kuras pilskalns orientēts, arhīva ziņās un literatūrā tiek saukta ļoti dažādi (Dūkstu, Dinštu, Divkstu, Divkšu, Dūkstu, Diukštu, Divkstu u.c). Pilskalns ierīkots ZAA – DRR virzienā orientētā augstā kalna grēdā, kas ar dienvidu un austrumu malu pieslēdzas Nirzas ezeram. Pilskalns īpaši stāvs ir pret dienvidu, rietumu un ziemeļrietumu pusēm, bet pret ziemeļaustrumu pusi pilskalns reljefā nodalās visai maz. Pilskalnam ir galvenais plakums kalna grēdas DRR galā un otrs plakums, kas ierīkots uz ziemeļiem no pirmā plakuma. Tie abi ir nodalīti ar izteiktiem vaļņiem un grāvjiem. Grāvji ir aizauguši ar krūmiem. Kalna kaupre turpinās arī tālāk uz ZAA no pilskalna, kur tā arī reljefā ir labi nodalīta, tomēr te vairs mākslīgo nocietinājumu vai kultūrslāņa nav. Kalns un tā tuvākā apkārtne segta ar jauktu priežu un lapu koku mežu.Uz DRR no pilskalna ir mazāks, reljefā ļoti labi nodalīts kalns.
Divkšu pilskalns ir liels grants paugurs, 
kas sadalās 3 virsotnēs. Trešajā, skaitot no Divkšu sādžas, bijuši ierīkoti apcietinājumi ar ierakumiem un uzbērumiem. Pats pilskalns bijis veidots neparastā kārtā, jo šeit skaidri redzams, ka plakums iedalīts divās daļās. Apkārt augstākajai izrakti 3 grāvji, ierobežojot ap 60m garu un 30m platu laukumu. Otrs plakums bijis divreiz lielāks, šo pagalmu ietver 2 uzbedumi, visai plati. Plakumos trūkst kaut cik redzamas mītņu kārtas, vienīgi grāvjos atrod pa oglītei un kaula gabaliņam. Plašākus izrakumus šeit 1925. gada vasarā izdarījis profesors F. Balodis, bet aprakstījis E. Brastiņš 1928. gadā.
Šis ir viens no gleznainākajiem pilskalniem rajonā, plašākā apkaimē augstākā vieta, tādēļ labi saskatāms no liela attāluma. Ar varenajiem grāvjiem un vaļņiem tas joprojām atstāj spēcīga nocietinājuma iespaidu, sniedz uzskatāmu liecību par latgaļu kultūru dzelzs laikmetā.
Trojanovskis Viktors. Ludzas zeme.- Ludza: Ludzas rajona padome, 2004.- 211.-212.lpp.
Plašāk Ludzas pilsētas bibliotēkas datu bāzēs
Foto no SIA “Ludzas tūrisma aģentūra” arhīviem
E.Brastiņš par pilskalnu
Uzmērojuma mērogs 1:1000; griezumu augstums = 1 m.; uzmērots 8. augustā 1925. g.
„Zelta kalns” 0,5 km. austrumos Dūkstu (Diukštu) ciemam Nerzas pag. Ludzas apr.
Pilskalns novietojies Nerzas ezera rietumgalā 0,5 km. dienvidos Līdeksnes ezeram. Šeit valsts mežā, starp Dūkstu ciemu un ezeru paceļas liels grants kalns, kurš sadalās trijās virsotnēs. Trešajā virsotnē, no ciema skaitot, ierīkoti apcietinājumi ar ierakumiem un uzbedumiem. Kalna virsa no dabas pret ziemeļiem slīpa, savā izskatā robaini-apaļa ap 100 m. caurmērā.
Pats pilskalns ierīkots neparastā kārtā, jo šeit skaidri redzam, ka plakums iedalīts divās daļās. Viena daļa — augstākā vietā, bet otra tai ziemeļos. Augstākai vietai apkārt aprakti trīs grāvji, izņemot dienvidpusi, kur stāvam kalna sānam nav vajadzējis nekādu apcietinājumu. Šis pirmais plakums ap 60 m. garš un 30 plats.
Aiz šā pirmā apcietinājuma grāvjiem un uzbedumiem sākas otrs plakums, kurš divas reizes lielāks par pirmo. Šo otro pagalmu ietver divi uzbedumi.
Visi uzbedumi plati, nevienādi un sasteigti. Liekas, ka šis apcietinājums ir kāda sveša karaspēka īslaicīgs patvērums.
„Zelta kalna” iekārtai daudz līdzības ar Volkenbergas pilskalnu pie Raznas ezera.
Apkārtnes plāns M1:75000.
Kā zināms Volkenberga celta ordeņa laikos kā komtura pils. K. von Lovis „Burgenlex.” izteiktās domas, ka Volkenberga varbūt esot celta kādā senākā pilskalnā, neapstiprinājās.
Pēc sava lieluma un veida šim „Zelta kalnam” pieslienas vēl „Gorodišče” pie Meļņikiem. Turpmāk noskaidrojams, vai šie apcietinājumi nav ordeņa laikos celti cīņai pret Krievzemi.
Plakumos trūkst kaut cik redzamas mītņu kārtas. Vienīgi grāvjos atrod pa oglītei un kaula gabaliņam, bet arī tikai dažās vietās. Plašākus izrakumus šai pilskalnā izdarīja 1925 g. vasarā prof. Balodis. Arī viņam nav izdevies atrast neko tadu, kas noteiktu ša kalna vecumu un izcelšanās iemeslus.
Pirmās ziņas par aplūkoto pilskalnu sniedzis K. von Lovis savā „Burgenlex.” 28. lp.
