E.Brastiņš par pilskalnu
Uzmērojuma mērogs 1:1000; griezumu augstums — 1 m.; uzmērots 13. augustā 1925. g.
„Kapu kalns” atrodas Ludzas upes laba pusē iepretim Eversmuižai, kura stāv kreisajā krastā. Kalnam pieskaras Kazlavu ciema īpašumi un tamdēļ to sauc arī par „Kazlavu kalnu”. Senāk kalns piederējis muižai, bet tagad atrodas valsts zemes fondā.
Šis viens no lielākiem un augstākiem Latgales pilskalniem. Virs tuvējās Ludzas upes līmeņa pilskalns paceļas 32 metri, pie kam sānu kraujums vien aizņem 25 metrus. Sevišķi krauji pilskalnam ir ziemeļsāni un tāpēc tiem nav bijuši vajadzīgi mākslīgi nocietinājumi terašu un uzbedumu veidā. Dienvidos kalna sāni lēzenāki un te redzamas divas terases, kuras savienotas ar grāvjiem un uzbedumiem kalna austrumu galā. Šai galā 3 ierakumi un tikpat daudz uzbedumi, kas stāv cits citam zemāk. Uzbedumi stipri saplakuši un grāvji aizmilsuši, tā kā šie zemju darbi vairāk atgādina terases. Gar pašu apakšu šim pilskalna austrumgalam, pa gravu iet ceļš no muižas uz Kazlavas, Kandratu un Jurānu ciemiem.
Apkārtnes plāns M 1: 75000
Otrs pilskalna gals nocietināts ar veselu rakumu sistēmu, kas aizņem vairāk kā 50 m. šai kalna šaurajā gala. Vispirms paša plakuma rietumu galā ir uzbedums, aiz kura vēl viens mazāks. Tad nāk plats grāvis ar uzbedumu ārpusē. Šim 3 m. augstam uzbedumam priekšā stāv 10—12 m. caurmērā četrstūrains norobežots laukums. Šajā laukumā vēlāk ierakti miroņi, no kam kalns dabūjis vārdu.
Cauri šiem apcietinājumiem iet senējs ceļš uz plakumu. Pie plakuma šis ceļš sastopas ar otru, kas gar kalna sāniem ziemeļpusē paceļas uz augšu. Pilskalna plakums 100 m. garš, un ap 30 m. plats. Mītņu kārta plakumā ap 1 m. bieza. Mēģinājumu rakumos atrastas lielā vairumā trauku lauskas, kas virpotas un plānas. Izdevās atrast arī kādu dzelzs sprādzi, kas apliecina šo pilskalna piederību dzelzs laikmetiem. Bez tam kalna mītņu kārtu 1925. g. pētījis arch. prof. Fr. Balodis.
Eversmuižas “Kapu kalns” no rietumiem
Kalns mežu apaudzis. Dažās vietās koki ar saknēm izgāzusies un uzvandījuši mītņu kārtu. Plakumā un uzbedumos vairākas zeltraču bedres. Lielākās no tām ir pašā plakuma vidū un uzbedumā plakuma rietumos. Citādi kalns labi uzturējies un archaioloģiski interesants.
Skats no Ciblas Kapu kalna. Foto: Julita Kluša
