J.Urtāns par pilskalnu
Avots: J. Urtāns. Latvijas austrumu daļas jaunatklātie pilskalni. – Rīga: Rīgas Multimediju centra apgāds, 1995.
Mērogs 1:1000, griezumu augstums 1 m. Izzīmēts pēc 1990. gada uzmērījuma
Par Grumuškas (arī Grumuļu) kalnu tiek dēvēta ar mežu apaugusi A-R virzienā orientēta kaupre, kas atrodas Krāslavas raj. Andzeļu pagastā, 2 km uz ZR no Andzeļieni un uz D no Jukumu sādžas. Ap puskilometru garās kaupres abos galos izveidoti pilskalni. Šie pieminekļi minēti jau 1925. gadā, tomēr tikai 1941. gadā tos plašāk aprakstīja P. Stepiņš. Pieminekļu aprakstos ieviesusies tradīcija par I pilskalnu uzskatīt stiprāko nocietinājumu kaupres A galā, bet par II – pilskalnu kaupres R galā.
Kaupres A gals ir augstāks un platāks nekā R gals. R. Ritums savā publikācijā par Jukumu I Grumuškas kalnu rakstīja: “Z nogāze ir ļoti stāva. ap 30 m augsta. bet D nogāze – lēzenāka. Pilskalna abi gali nocietināti ar grāvju un vaļņu sistēmu. A galā izveidoti trīs grāvji un trīs vaļņi.
Apkārtnes plāns M 1:200 000
Tie stāvajā Z nogāzē pēkšņi apraujas, bet D nogāzē izzūd pakāpeniski. Pirmais grāvis (skatoties no pilskalna ārpuses), kas ir gandrīz 2 m dziļš, pāriet terasē. Tā sākumā ir ap 7 metrus plata, tad sašaurinās un tikko jaušama sniedzas līdz R gala nocietinājumam. Pilskalna R galu arī norobežo divi grāvji un trīs vaļņi, taču tie ir mazāki. Aiz pēdējā vaļņa redzama neliela 10 m gara un 7 m plata priekšpils. Arī to no pārējās kaupres atdala divi sekli lokveida grāvīši, aiz kuriem kaupre lēzeni nolaižas uz leju [..].
Jukumu I Grumuškas kalns
Pilskalna plakums ir līdzens, ar nelielu kritumu A virzienā, ap 60 m garš un 20 m plats. Tas vietām postīts senām mantraču bedrēm.” J. Graudonis 1972. gadā deva atšķirīgus pilskalna plakuma (70 x 40 m) un priekšpils (12 x 40 m) izmērus, kas nav precīzi. Ieeja pilskalnā vedusi pāri pār A puses vaļņiem un grāvjiem, kur tie daļēji aizmilzuši. Kultūrslānis pilskalnā pelēcīgs un mazintensīvs. Nekādas piemineklī atrastās senlietas muzejos nav nonākušas, un tā datējums pagaidām nav zināms.
Graudonis J. Dienvidlatgales arheoloģisko pieminekļu apzināšana 1971. gada // Zinātniskās atskaites sesijas materiāli par arheologu, antropologu un etnogrāfu 1971. gada pētījumu rezultātiem. – R.: Zinātne. 1972. – 77. lpp.
Ritums R. Grumuškas pilskalni / / Moras Zeme. – 1992. – 27. jūn.
Urtāns J. T. Latvian Hillforts: the Originality of the Archaeological Reality / / Zestiende Kroon-Voordracht gehouden voor de Stichting Neclerlands museum antropologie en praehistorie. – Amsterdlam. 1994. P. 15. Fig, 7.
