E.Brastiņš par pilskalnu
Uzmērojuma mērogs 1:1000; griezumu augstums = 1m; uzmērots 10. augustā 1925. g.
Solominku “Gorodoka” šķērsgriezums pa A.-B; mērogs 1:1000.
Šo „Gorodoku” atradis prof. Fr. Balodis Ludzas apriņķī, Pildas pagastā 0,5 km. austrumos Solominku ciemam. Pilskalns skaitās valsts mežā, 2 km. dienv. rietumos Parkaļu ciemam, kurš jau minēts iepriekšējā pilskalna aprakstā.
Šai apvidū vairāki lieli un mazi ezeriņi guļ starp šļūdoņu radītām morēnām. Divu tādu ezeru starpā, jau minētā Solominku ciema tuvumā iespiedusies kalna kausa, kuras vidējais kumpums izmantots apcietināšanai. Šī vieta stāv augstāk par pakājē esošiem ezeriņiem 21 metru.
Gorodokas plakums 40 m. garš, 20 plats, iegareni apaļā veidā ar kūkumu vidū. Šis plakums rietumgalā norobežots ar diviem uzbedumiem, kas dienvidsānā pāriet 2 terasēs. Pilskalna ziemeļsānu sargā viena pate terase, jo šeit kalna sāns kraujāks nekā dienvidpusē. Ziemeļsānu terase tuvojoties austrumgalam pāriet grāvi ar uzbedumu un nostiprina šo pilskalna galu.
Apkārtnes plāns M 1: 75000.
Vispār šie pilskalna bedumi, kaut gan visai noteikti izveidoti, tomēr nav pieskaitāmi lielajiem, jo viņu augstums nesniedz 1 m.
Ieeja nav vis pilskalna galā, kā tas parasts, bet gan dienvidmalā pāri abām terasēm, kur viņas izlīdzinājās.
Zeme — rupja smilts, kā visur šajā apvidū. Mītņu kārtas pilskalnā nav. Zem parastās trūdu zemes, kas ceļas no augiem, atrodas tīra smilts. Neizdevās sadabūt neviena trauku gabaliņa, kas palīdzētu noteikt šā apcietinājuma vecumu.
Solominku “Gorodoks” no dienvidiem
Pilskalns un viņa zemju darbi labi uzglabājušies. Tikai uzbedumos dažās vietās redzamas vecas zeltraču bedres. Redzams ka kalns nekad nav arts. Šā pilskalna apcietināšanas paņēmiens ir vietējā tradīcija. Tas varējis celties kara laikos kā paslēptuve no sirotājiem. Ilgāku laiku šī vieta nav lietota, jo mītņu kārtas nav.
Nav arī uzglabājušies ļaužu mutē nekādi nostāsti par šo Solominku „Gorodoku”. Viņu savā laikā pārlūkojis arī prof. F. Balodis, tomēr nekādi izrakumi vēl nav izdarīti.
