E.Brastiņš par pilskalnu
Uzmērojuma mērogs 1:1000; griezumu augstums — 1 m.; uzmērots 27. jūnijā 1926. g.
Ludzas apr. Nautrēnu pag. Openku un Sasiņu ciema robežās ļaudis dēvē par pilskalnu kādu 1 km. garu kalna kaupri. Viņa stiepjas no ziemeļiem uz dienvidiem no Žagatu un Rasnupļu ciemiem līdz Openkiem.
Kalnājam gar pašu austrumu pakāji tek strautiņš, kuru veci ļaudis sauc „Vīce.”
Pārmeklējot visu garo kalnu, pilskalns atradās pašā augstākā vietā, kas iepretim Openku ciemam. Pilskalns tā nopostīts, ka tikko pazīstams. Viņa plakums bijis samērā liels — ap 100 m. garš un 50 plats. Austrumos un rietumos pilskalns bijis no dabas kraujiem sāniem, ziemeļos un dienvidos kalnu nācies nocietināt grāvjiem un uzbedumiem.
Apkārtnes plāns M1: 75000
No šiem zemju darbiem nekas vairs nav redzams, izņemot 2 uzbeduma galus ziemeļu pusē. Kalns jau sen gadus ticis arts, bez tam pāri pilskalnam izrakts ceļš no Raznupļiem uz Puetiem. Ceļa rakumi pārdalījuši uz divām daļām plakuma augstāko vietu un sabeiguši uzbedumus.
Rietumos pilskalnam ieleja ar slapju dūksti, aiz tās paceļas druvas. Austrumos — strautiņa grava, kurai krauji krasti. Senāk upīte bijusi uzstādināta sudmalu vajadzībām. Šai laikā ezerā iebrucis viss pilskalna austrumu sāns. Dzirnavas vēlāk nodegušas un uzstādinātais ezers noskrējis. Mītņu kārta ap 0,5 m. bieza un melna. Tā satura parastos pilskalnu atradumus. Vidū kalnam mītņu kārtas vairs nav, jo tā noarta uz malām.
Openku „Pilskalns” ir savā apkārtnē valdošais augstums. Tas stāv pašā Latgales augstienes ziemeļmalā, kur viņa pāriet Jaunlatgales līdzenumā. No kalna redz 40 km. tālo Biržu baznīcu, Bikavas baznīcu un vēl citas tālas vietas.
Openku “Pilskalns” no ziemeļiem
Pilskalna esot pils nogrimusi ar visiem ļaudīm.
Reiz kāds virs gājis pār pilskalnu uz baznīcu. No kalna iznākušas divas baltas sievietes un devušas gājējam maizi. To lai aiznesot uz baznīcu, apsvētījot un atnesot viņām atpakaļ. Vīrs nobijies un nav maizi ņēmis, sievietes noskumušas, iegrimušas kalnā un teikušas: „Simtu gadu gulējām, vēl simtu jāguļ!”
Kalnam austrumos, pāri upītei ir „Naudas dobe”. Tur melns suns sargājot naudas podu.
