No 9. līdz 12. gs. uz pakalna upes krastā atradās nocietināta seno latgaļu dzīvesvieta, kur 13. gs. beigās tika uzcelta Livonijas ordeņa pils (Castrum Rositten).
Pilskalns ierīkots apmēram ZA–DR virzienā orientētā, lapu kokiem apaugušā kalna kauprē. Gan uz paša pilskalna, gan arī plašā apkārtnē iestādītas lapegles.
Dudaru pilskalns atrodas Rušona ezera A pusē, kur ezers ir ļoti izrobots ar pussalām un līčiem. Uz lielākās pussalas kādreiz bijusi Dudaru sādža; arī tagad pussalā ir vairākas viensētas, un nosaukums “Dudari” ir vispārzināms un plaši lietots.
Pilskalns ierīkots kaupres augstākajā vietā, kur tā ir arī nedaudz platāka. Pilskalna plakums atrodas ap 15 m virs līdzās esošā ezera līmeņa.
Pēc nostāstiem – iespējams pilskalns.
Pēc nostāstiem – iespējams pilskalns vai svētkalns
Ernests Brastiņš šo vietu pieminējis Pieminekļu Valdes 1930.g. izdevumā “Vidzemes pilskalni”.
Atrašanās vieta atzīmēta, vadoties pēc kadastra numura un teritoriālā plānojuma kartes.
2019. gada 14.maijā, gatavojot nosacījumus elektroapgādes sistēmu pārbūves projektam Riebiņu pagastā un izmantojot aerolazerskannēšanas dotās iespējas, Nacionālās kultūras mantojuma pārvaldes arheologs Raimonds Rozenvalds starp Lielo Rumpu un Babru sādžām ieraudzīja vietu ar pilskalna pazīmēm.
Ir versija, ka šeit atradies vecais Tērvetes pilskalns pirms pilskalna ierīkošanas Cukurkalnā. 20.gs. sākumā vietējie iedzīvotāji Tērvetē šo kalnu tā arī saukuši – Vecais pilskalns. /N.Jērums, 14.08.2020.g./
Page 1 of 28
Šis darbs ir licencēts ar Creative Commons Attiecinājums-Dalīties līdzīgi 4.0 Starptautisko licenci.