J.Urtāns par pilskalnu
2018. gada 7. jūnijā M. Maļkevičs e-vēstulē informēja, ka Toms Kļaviņš ir atradis vēl divus iespējamos pilskalnus. 2018. gada 16. augustā, pārbaudot norādīto vietu, tur tiešām tika uziets iepriekš nezināms pilskalns. Tas izveidots apmēram ZR–DA virzienā orientētā kauprē, kurai DR pusē ir pārpurvojies ezers, bet pretējā pusē – Maltas upes krūmiem aizaugusī zemiene. Kaupre atrodas uz Z–ZA no Guščas, taisnā līnijā nepilna kilometra attālumā. Pilskalns ierīkots kaupres vidusdaļā. Kaupre, apaugusi ar lapu kokiem, biezu ievu un citu krūmu pamežu, ir grūti pārstaigājama. Apkārtnē ir vairāki lieli smilšu karjeri. Uz A no pilskalna jau pirms Otrā pasaules kara ir bijis plašs karjers ar piebraucamu dzelzceļa atzaru.
Pilskalns ierīkots kaupres augstākajā vietā, kur tā ir arī nedaudz platāka. Pilskalna plakums atrodas ap 15 m virs līdzās esošā ezera līmeņa. No ZR puses pilskalna plakums ir nodalīts ar grāvi, valni, grāvi, valni, grāvi un nelielu uzmetumu vai varbūt zemu valni pilskalna plakuma galā. Šie mākslīgie veidojumi ir nepārprotami un noteikti liecina par pilskalnu, lai gan vaļņi no grāvja dibena ir tikai apmēram metru augsti vai nedaudz augstāki. Pretējā pilskalna galā ir bijusi līdzīga nocietinājumu sistēma, tomēr tur grāvji un vaļņi ir mazāk izteikti, dabā grūti saskatāmi; labāk redzami tikai aerolāzerskenēšanas materiālos. Šie materiāli arī rāda, ka lēzenākajā pilskalna ZA nogāzē, dažus metrus zemāk par plakumu, ir terase, kas savienojas ar pilskalna plakumam tuvākajiem grāvjiem abos pilskalna galos. Dabā šo terasi bija grūti saskatīt. Pilskalna plakums ir garš un šaurs (ap 50 × 15 līdz 20 m). Viss senā nocietinājuma garums – ap 90 m. Kalna DR nogāze jau no dabas ir pietiekami stāva, lai tā nebūtu mākslīgi jāstāvina. Aerolāzerskenēšanas materiāli šajā pilskalna pusē, kalna pakājē pie aizaugušā ezera malas, uzrāda vairākus pilskalnam perpendikulārus grāvjveida iedziļinājumus, kas it kā novietoti iepretim pilskalna abu galu nocietinājumiem. Dabā šos iedziļinājumus nevarēja noteikti konstatēt. Atzīmējams, ka citos tāda veida pilskalnos pakājes nocietinājumi nav zināmi. Iespējams, ka šiem rakumiem ir jaunāku laiku izcelsme.
Gušču pilskalns ierīkots Latgalei tradicionāli – no divām pusēm labi norobežota kaupre pārrakta ar relatīvi sekliem grāvjiem, no kuriem izraktās zemes uzmestās ne visai augstos vaļņos. Lēzenākā nogāzē izveidotas terases, kas savienojas ar pilskalna abu galu grāvjiem. Kultūrslānis pilskalnā nav vizuāli konstatējams. Gušču pilskalnu varētu uzskatīt par samērā labi izveidotu un nocietinātu patvēruma pilskalnu, kādi kopumā ir Austrumlatvijai raksturīgi.
