Pilskalns ir viena no vissenākajām vietām Gaujienā. Apmēram pirms 1000 gadiem šeit apmetās pirmie novada iedzīvotāji. Atzeles vārds pirmo reizi minēts 1111.gadā. 1236.gadā vācu bruņinieki sāka savas pils celtniecību vecajā senlatviešu pils vietā. /kulturasdati.lv/
Trikātas pilskalns atrodas 30 m virs tuvējā ezera līmeņa un tajā atrodas Trikātas pilsdrupas. Mūsdienās virs pilskalna slejas Trikātas ordeņa pils drupas. Šī celtne senlatviešu pils vietā uzcelta 1284. gadā, kalpojusi par fogta rezidenci un gājusi bojā jau Livonijas kara […]
Iespējama pilskalna vieta. Versija par pilskalnu atrodama 20. gs. 30. gadu literatūrā.
Atrodas starp Pilskalnu un Dzintarkalnu mj. Pilskalns apaudzis ar mežu, postīta netiek. ļoti spēcīgs nocietinājums ar dziļām gravām visapkārt. Dienvidos Oma kalnam, aiz gravas atrodas dabīgs kalns, ko sauc par Upurkalnu. Negāzes apaugušas kokiem un krūmiem, plakanais kalna gals (50 x 70 m) neapaudzis. Te gleznaina apkārtne – dziļas gravas, simtgadīgas egles un ozoli.
Lauru pilskalns atrodas ap desmit kilometrus ziemeļos Alojai un ap četrus kilometrus uz rietumiem no Vīķiem, Iģes upes labajā krastā, 100 m uz ritumiem no Veclauru mājām.
Siguldā aiz pilsdrupām atrodas vēl viens salīdzinoši nesen atklāts senlatviešu pilskalns, kuru sauc par Krusta kalnu. Tas atrodas valsts aizsardzībā un arheoloģijas pieminekļu sarakstā, bet minēts kā kulta vieta. Vietas nosaukums cēlies no sena koka krusta, kas tur kādreiz atradies.
Atrašanās vieta aptuvena, jo pilskalns norakts. Pirmās ziņas par Garozas pilskalnu pie Lukstenieku mājām tika iegūtas 20. gs. 20. gados. Vēlākos laikos dažādas ziņas par pilskalnu sniedza arheologi E. Šturms un P. Stepiņš. 1969. g. pilskalnu, kas varēja būt ap 40 m garš un 3–4 m augsts, fotografēja J. Lismanis. 20. gs.70. gados pilskalns tika norakts, tomēr tā vieta ir lokalizēta.