Šo pilskalnu, sauktu par „Obzerkalnu”, atradis piem. valdes darbinieks stud. H. Riekstiņš. Kalns atrodas Dzelzavas pag. Griguļu ciemata zemē 3 klm. dienvidos Adulienes pagasta namam.
Rubuļu pilskalns atrodas Krāslavas raj. Šķaunes pagastā Rubuļu sādžā, 6 km uz ZZR no Bērziņiem un 9 km uz R no Šķaunes. Pirmās ziņas par pilskalnu 1925. gadā sniedza A. Krimuldēns.
Šo pilskalnu diezin kāpēc vietējie krievu iedzīvotāji devē „Jeršovka”. Viņš atrodas Lielā Ludzas Ciblas ezera austrumkrastā, Eversmuižas pag., Šelupinku ciema zemē. „Jeršovka” stāv 0,5 klm. ziem.-rietumos Šelupinkiem. Citi kalnam tuvākie ciemi: Severinki, Černomordi un Kovaļki.
„Pilskalns” senākā Bučauskas, tagad pārdēvētā Vīrānes pag. 5 klm. dienvidos Vec- un Jaun-Adulienes muižām, 2 klm. austrumos mazākam Vīrānes ezeram, Kalna-Jāņgribažu zemē. Gribažas ir vairākas šai pagastā, bet mūsu pilskalns ir cieši Jāņgribažām ziemeļu pusē.
Jukumu II Grumuškas kalna pilskalns atrodas Krāslavas raj. Andzeļu pagastā jau iepriekš aprakstītās kaupres R galā. ap 250 m attālumā no I Grumuškas kalna pilskalna.
Vienu kilometru ziemeļos Biešas ezeram, Ludzas apr., Rundānu pag. ir ciems, kurš kārtīs apzīmēts „Gorodok”. Kā zināms, šāds nosaukums zīmējas uz pilskalniem, kurus krievi dēvē šajā vārdā.
Uz šo pilskalnu droši vien zīmējas 1209. g. senrakstos minētā pilsēta urbs Ceessove un vēlāk piesauktā castr. Sessove, Chessove, tāpat arī krievu kronikās sastopamā Чествинь). Šai ziņā vēstures pētītājos valda vienprātība.
Par Grumuškas (arī Grumuļu) kalnu tiek dēvēta ar mežu apaugusi A-R virzienā orientēta kaupre, kas atrodas Krāslavas raj. Andzeļu pagastā, 2 km uz ZR no Andzeļieni un uz D no Jukumu sādžas. Ap puskilometru garās kaupres abos galos izveidoti pilskalni.
„Zamkovaja gora” stāv 4 klm. ziem.-rietumos Goveiku pilskalnam, Pildas pag. pie Gorku mazmājas, dienvid-rietumos šai mazmājai. Šai vietai 2 klm. austrumos atrodas Latišu ciems. Tomēr’ tuvāk par Latišu (Lācišu) ciemu stāv Barsuki, Inčiki un Vesari.
„Pilskalns” Oļu-Apeltienes pag. Ārnicēnu māju daļā. Šās mājas pieder pagastam, jo saimnieks esot izputējis. Pieminētais pilskalns atrodas 1,5 klm. ziemeļos Ārnicēniem purva malā, 3 klm. rietumos Apeltienes muižai.
Brīveru Garadkas kalns atrodas Krāslavas raj. Andrupenes pagastā Brīveru sādžā, 3 km uz ZA no Andrupenes. Pirmais pilskalnu 1941. gadā plašāk aprakstīja P. Stepiņš.
Šo „Gorodoku” atradis prof. Fr. Balodis Ludzas apriņķī, Pildas pagastā 0,5 km. austrumos Solominku ciemam. Pilskalns skaitās valsts mežā, 2 km. dienv. rietumos Parkaļu ciemam, kurš jau minēts iepriekšējā pilskalna aprakstā.
„Pilskalns” ir Liezeres pag. Kalna Vecvēķu māju zemē, Vienu kilometru dienvidos Liezeres ezeram, pa labi ceļam kas iet no Liezeres muižas uz Ozolmuižu (Eckhof), 1 klm. ziemeļos šai muižai.
Stalīdzānu Svilušais kalns, kādreiz saukts arī par Kara kapiem, atrodas Krāslavas raj. Andrupenes pagastā valsts mežā, 1,5 km uz ZRR no Andrupenes. Stalīdzānu sādža atrodas aiz meža apmēram kilometru uz Z no pilskalna. Pirmās ziņas par Svilušo kalnu kā par pilskalnu 1925. gadā sniedza 0. Bērziņš; plašāk kalnu 1941. gadā aprakstīja P. Stepiņš.
Parkaļi nav vienīga apdzīvota vieta, pēc kuras varētu nosaukt šo apcietinājumu. Tikpat tāļu no „Gorodoka” atrodami Baldači, Uškačeva un Padoiniki. Šis pilskalns atrodas valsts mežā un vismaz 1 km. no minētām vietām.
Grūti uzejams pilskalns, Mēdzules pagastā Madonas apriņķī valsts mežā. Viņš atrodas maz apdzīvotā pļavainā un mežainā apvidū, 1 klm. dienv.-rietumos Ogriešu (Ogerhof) mājām, kuras latviskās kārtīs kļūdaini apzīmētas kā „Ogriņi”, un 1 klm. austrumos Zvejnieku mājām pie maza aizaugoša ezeriņa, saukta „Pilsezers”.
Okras pilskalns atrodas Krāslavas raj. Kastuļinas pagastā, 1,5 km uz ZR no Vecokras, Dubuļu ezera DA galā Dagdas-Aglonas šosejas labajā pusē. Pirmais pilskalnu 1941. gadā aprakstīja P. Stepiņš.
Mežu apaugušais Divkšu pilskalns, kas tautā saukts par Zelta kalnu, ir plašā apkārtne augstākā vieta un ir redzams no lielāka attāluma. Kalna stāvs labi izdalās no Nirzas puses un pāri pār Nirzas ezera dienvidrietumu un rietumu galu. Sādža, pēc kuras pilskalns orientēts, arhīva ziņās un literatūrā tiek saukta ļoti dažādi (Dūkstu, Dinštu, Divkstu, Divkšu, Dūkstu, Diukštu, Divkstu u.c).
Vējavas (vāc. Fehgen) „Pilskalns” stāv 1 klm. dienv.-rietumos pagastvaldei, tikpat tāļu ziem.-austrumos Vējavas muižai, valsts mežā, Laģēnu māju lauku tuvumā. Divi klm. dienv.-austrumos pilskalnam paceļas 280 m. augstais Bākužu kalns.
Valaiņu pilskalns, saukts par Zirņu kalnu vai Sauleskalnu, atrodas Preiļu raj. Aglonas pagastā Valaiņu sādžas purvā, kura Z un A malās ir Sauleskalnu un Akatnieku mājas. Valaiņu purvs atrodas 4 km uz DDA no Aglonas. Pirmais pieminekli 1941. gadā aprakstīja P. Stepiņš.
Page 17 of 32
Šis darbs ir licencēts ar Creative Commons Attiecinājums-Dalīties līdzīgi 4.0 Starptautisko licenci.