E.Brastiņš par pilskalnu
Uzmērojuma mērogs 1:1000; griezuma augstums = 1 m.; uzmērots 9. augustā 1926. g.
Pilsezera “Pilskalna” šķērsgriezums pa A-B; mērogs 1:1000
Grūti uzejams pilskalns, Mēdzules pagastā Madonas apriņķī valsts mežā. Viņš atrodas maz apdzīvotā pļavainā un mežainā apvidū, 1 klm. dienv.-rietumos Ogriešu (Ogerhof) mājām, kuras latviskās kārtīs kļūdaini apzīmētas kā „Ogriņi”, un 1 klm. austrumos Zvejnieku mājām pie maza aizaugoša ezeriņa, saukta „Pilsezers”. Šis ezeriņš atrodas 2 klm. dienv. – rietumos Gulbēres ezeram un 1 klm. rietumos nelielam Ūberes ezeriņam. Pilsezers kādreiz esot bijis veselu kilometru garš, bet pamazām aizaudzis un tagad tikai retās vietās mirdz ūdens.
Tālākā apkārtne kalnaina kā jau Vidzemes augstiene, tikai šeit, kur Ogre ņem savu sākumu, visapkārt slapjas pļavas un meži. Vēl mazā Ogres upe atrodas pilskalnam 0,5 klm. dienvidos.
Apkārtnes plāns M. 1:75.000.
Pilskalns atrodas nelielā, mežu apaugušā smilšu uzkalnā, gluži necerētā vietā, kas stūrim līdzīgi iespiežas aizaugušā pilsezera slapjās pļavās. Plakuma lielumu tagad var noteikt tikai apmērām, jo kādreiz kalns stāvējis zem arkla un zemju darbu noteiktība iznīkusi. Tomēr plakuma austrumdaļā vēl samanāms 2 m. dziļš, lēzens un plats grāvis. Dienvidus sānos, kas lēzenāki kā pārējie kalna sāni, var vērot terases atliekas. Nepieradusi acs nevar šai kalnā ieraudzīt nekādu roku darbu. Turpretī mītņu kārta neapšaubāmi liecina, ka te darīšana ar pilskalnu.
Visbiezākā un melnāka mītņu kārta uzglabājusies dienvidus malā. Pašā plakuma vidū mītņu kārta bālāka un plānāka. Melnzemes caurmēra dziļums ap 0,5 m. Tā glabā ogles, trauku lauskas un plīsušus akmeņus. Šur tur redzami veci, nosūnojuši rakumi, ko pametuši mantrači.
Pilsezera “Pilskalns” no rietumiem
Ap 50 m. caurmērā, gandrīz apaļais plakums, kumps kā dabīgam kalnam. Arī kalna sani, šķietas, nav bijuši sevišķi pārveidoti ar lielākiem zemju darbiem. Arumu dēļ ieejas vairs nav redzamas. Kalns pieskaitāms meža paslēptuvēm, kādas Vidzemē vairākkārt uzmērotas arī gluži nenopostītas.
