Nacionālā kultūras mantojuma pārvaldes materiāli par pilskalnu
Pieminekļa robeža dabā noteikta 04.10.2003.g.
J.Urtāns (1978.g.):
Pilskalns atrodas nomeliorēta pieminekli purva vidū, tomēr pašu meliorācija ir skārusi mazā mērā. Viss kalns aizaudzis ar kokiem un brikšņiem, arī meliorētais purvs gandrīz viss ir aizaudzis par jaunu. Tuvākās mājas sauc par Sauleskalniem un to saimnieks ir Antons Repšs. Valaiņu pilskalns no Sauleskalnu mājām atrodas 250 m attālumā virzienā uz DA. Kalns ir garens, kukuļveidīgs, izstiepts AR virzienā. Tā garums ap 150 m. R pusē kalns pārdalīts ar grāvi, kurs centrālajā daļā krietni aizmilzis. Kalna otrā puse nostiprināta ar divām nelielām terasītēm. Kalnā nekādu postījumu nav. Ap kalnu esot ļoti daudz akmeņu, tāpēc arī te lapsas savas alas netaisot, kā tas ir blakus kalnā, kurš no vienas vietas sarakāts lapsu alām. Aiz kalna atrodas vēl neaiztikts mežs, jo meliorātori nav varējusi izvilkt no purva visus tur nogrimušos kokus. Pēc LVMA ziņām pie kalna pieiet koka fašīnu ceļš. Par kāda ceļa paliekām vietējie iedzīvotāji neko nezināja teikt. Tādas neesot arī atrastas, kad purvā izvesti meliorācijas darbi.
Vietu apmeklēju 18.08.1977.
J.Urtāns (1988.g.):
Valaiņu pilskalns ir purva sala, kas orientēta A-R virzienā. Blakus tam ir vēl otra līdzīga sala. Viss kalns un tā apkārtne ieaugusi kokos un krūmos. Pilskalna R gals, kas nolaidenāks nekā citas pilskalna puses, pārrakts ar grāvi.
I.Bernāte (1993.g.):
Pilskalna apkārtnē orientieri izmainījušies, pie tā labāk nokļūt no Aglonas-Šķeltovas ceļa aiz autobusu pieturas “Skuja” nogriežoties pa kreisi; pa šo ceļu aiz grantskarjera pirmais celiņš pa labi ved uz pamestajām Sauleskalnu (Repšu) mājām. Pilskalns no tām atrodas 250 m uz DA, meliorēta ar mežu aizauguša purva ZZA daļā. Aptuveni 30 m uz ZA no pilskalna purvā ir vēl viens garāks kalns. Pilskalna plakums atsevišķās vietās sarakāts svaigām dzīvnieku alām. R galā izraktais grāvis aizmilzis. Pilskalnu apmeklēja I.Bernāte, R.Ritums, A.Tore un koriģēja 1989.g. 9. X uzmērojumu.
Mērogs 1:1000, griezumu augstums 1 m. Izzīmēts pēc 1988. gada uzmērījuma
Valaiņu pilskalns, saukts par Zirņu kalnu vai Sauleskalnu, atrodas Preiļu raj. Aglonas pagastā Valaiņu sādžas purvā, kura Z un A malās ir Sauleskalnu un Akatnieku mājas. Valaiņu purvs atrodas 4 km uz DDA no Aglonas. Pirmais pieminekli 1941. gadā aprakstīja P. Stepiņš.
Apkārtnes plāns M 1:200 000
Valaiņu pilskalns ierīkots tagad kokiem apaugušā krūmaina purva malā, kas orientēta A-R virzienā. Šī sala ir kukuļveidīgs 130 m garš, 90 m plats un 9 m augsts kalns ar samērā lēzenām nogāzēm. Lēzenākais salas R gals pārrakts ar ap 4 m platu grāvi, kurš vidusdaļā, kur, iespējams, bijusi ieejas vieta, daļēji aizmilzis. F. Stepiņš 1941. gadā te saskatīja divus grāvjus un valni, no kuriem pirmais bijis 1 m, bet otrais – 0,5 m dziļš. Tādējādi atdalītais mazliet kumpais pilskalna plakums ir 50 m garš un 20 m plats. Salas pretējā A gala nogāzē jaušamas divas vāji izteiktas terasītes.
Valaiņu pilskalns
Ierīkojot Valaiņu pilskalnu, veiksmīgi izmantots kalna novietojums purvā, kur lielāki kalna pārveidošanas darbi nebija nepieciešami. Pierakstītie nostāsti vēsta, ka kalns esot sanests ar maisiem, ka tajā esot slēpuši nozagtās līgavas un ka kalnā atrodama nauda. Aizstāvoties pret ienaidniekiem, no kalna metuši akmeņus.
Valaiņu pilskalna datējums nav zināms. Tā savdabīgais novietojums liek to uzskatīt par mazpārveidotu pilskalnu – purva slēptuvi.
Klepere T. / D.J Arheoloģiskie pieminekļi Aglonas apkārtnē // Ļeņina Karogs [Preiļi). – 1977. 12. aug.
Urtāns J. Aglonas senvēsture // Acta Latgalica. – Rēzekne: Latgolas kulturas centra izdevnīceiba, 1993. 8 . laid. – 57. – 58. lpp.
