Ostrovnas pilskalns atrodas Krāslavas raj. Indras pagastā Ostrovnas sādžā, 5 km uz D no Indras Ostrovnas ezera A krastā. Pilskalns atklāts 50. gados. 1971. gadā to plašāk aprakstīja M. Atgāzis un J. Daiga.
Par „Dubauku” ļaudis dēvē kādu pilskalnu Rēzeknes apr. Bukmuižas pag. Udrāju ciema zemē. Šis ciems atrodas 2 km. ziem.-rietumos Bukmuižai, ziemeļos skaistajam Ješas ezeram. Udrāju ciems izgājis viensētās un „Dubauka” iedalīta Jēzupa Barkeviča īpašumā. Šai mazmājai ap 10 h. kalnainas zemes un pilskalnu apdraud arkls.
„Pilskalns” Kalnciema pag. Valkas apr. Lukužu un Nazupu māju zemē Beļavas-Alūksnes lielceļa malā 6 klm. ziem.-austrumos Beļavai. Tas ir savrūps grants kalns 20 m. augsts, lēzeni cilņotā apvidū. Ziemeļu gals tam platāks un augstāks, bet dienvidus — 7 m. zemāks, šaurāks un ar ieleju atdalīts. Kalnam pietiekoši krauji no dabas bijuši tikai ziemeļu un rietumu sāni, bet austrumos un dienvidos kalns lēzeni pāriet druvās un pēc tam pļavās.
Udinavas pilskalns, tautā saukts par Ostrovvai Zamščina, atrodas Krāslavas raj. Indras pagastā Udinavas sādžā, 5 km uz DR no Indras. Pilskalnu plašāk aprakstīja 1971. gadā Dienvidlatgales arheoloģisko pieminekļu ekspedīcija J. Graudoņa vadībā.
Bukmuižas pagastā, Rēzeknes apriņķī Alekseja Putruma īpašumā. īpašnieks dzīvojot Komunišķu ciemā. „Pilskalns” atrodams 1 km. austrumos Spogļevas ciemam un tikpat tālu ziem.-rietumos Bobrovišķu ciemam. Šis ciems uz dažām kārtīm apzīmēts krievu izrunā kā „Bobrauščina”. 2,5 km. dienvidos pilskalnam atrodas Dagdas ezera ziemeļkrasts ar Vjazenšiku un Šļachatavas ciemiem.
„Pilskalns” Beļavas pag., valsts zemē, 1 klm. rietumos Beļavas (Kortenhof) muižai, Skultes un Krieviņu māju tuvumā pie paša lielceļa.
Rubinaucu pilskalns atrodas Krāslavas raj. Svariņu pagastā Rubinaucu sādžā Galeņa ezera DRR galā, ap 4 km uz ZA no Asūnes. Pilskalnu 1943. gadā atklāja un plašāk aprakstīja A. Gusars.
Aprakstāmais pilskalns, saukts „Gorodok” atrodas Rēzeknes apr. Saljaņu pag. 0,5 km. rietumos Krupenišķu ciemam, Zalvu ezera ziemeļu krastā, kur Smorodņakas strautiņš ietek. Šis pilskalns pieder visam ciemam ietilpdams viņa šņorzemē.
„Lazdu kalns” — valsts zemes fondā, Vecgulbenes pag. 6 klm. ziem.-rietumos Vecgulbenes muižai, pie lielceļa uz Tirzu vai Lejasciemu. Viņpus lielceļam stāv Jaunzemju mājas, kas dažās kārtīs apzīmētas par Pērkoniem, jo tā saucies viņas agrākais saimnieks. Blomes muiža atrodas šim kalnam rietumos un senāk kalns skaitījies šās muižas robežās.
Ekšu pilskalns, saukts par Piļikovaja gora, atrodas Krāslavas raj. Skaistas pagastā Ekšu sādžā, 4 km uz ZA no Skaistas un nepilnu kilometru uz Z no Stirnu ezera. Pilskalnu pirmais plašāk 1942. gadā aprakstīja A. Gusars.
Ludzas apr. Nautrēnu pag. Openku un Sasiņu ciema robežās ļaudis dēvē par pilskalnu kādu 1 km. garu kalna kaupri. Viņa stiepjas no ziemeļiem uz dienvidiem no Žagatu un Rasnupļu ciemiem līdz Openkiem.
Madonas apriņķī, Vecgulbenes pag. Līkanšu māju zemē, J. Rutkastes īpašumā ir kalns dēvēts par „Rutkastes kalnu”. Viņš atrodas 4 klm. ziem.-rietumos Vecgulbenes muižai, vienu klm. no Svelberģes muižas pie ceļa uz Tirzu un Lejasciemu.
Saldu Piliņgore atrodas Krāslavas raj. Konstantinovas pagastā starp Saldu un Ignatovas sādžām, 5 km uz ZR no Konstantinovas. Pilskalnu 1949. gadā atklāja un plašāk aprakstīja A. Stubavs.
„Pilskalns” Mērdzenes pag. Ludzas apr. Silenieku ciema robežās 0,5 km. ziem.-austrumos minētam ciemam un 1,5 km. dienvidos Michalovai.
„Pilskalns”, par kuru nekas nebija zināms, kaut gan tas ir ievērojams savos apmēros. Viņš atrodas ap 0,5 klm. ziem.-rietumos Kropes muižai, Golgovskas pag. Madonas apr. Tas izdalīts zemes reformā savrups un ierādīts pagasta grants grābšanai ceļu vajadzībām.
Brīveru pilskalns, saukts par Garadiņu vai Gorodoku, atrodas Krāslavas raj. Šķeltovas pagastā Brīveru sādžā 2,5 km uz ZA no Šķeltovas, Dubnas upes labajā krastā pie Upes Kudiņu ūdens dzirnavām. Pilskalnu 1941. gadā atklāja un plašāk aprakstīja A. Gusars.
„Kapu kalns” atrodas Ludzas upes laba pusē iepretim Eversmuižai, kura stāv kreisajā krastā. Kalnam pieskaras Kazlavu ciema īpašumi un tamdēļ to sauc arī par „Kazlavu kalnu”. Senāk kalns piederējis muižai, bet tagad atrodas valsts zemes fondā.
„Liedes kalni” ir Adulienes pag. uz pašām pagasta robežām Liedēs upes labajā krastmalā. Šie kalni ir savāds dabas brīnums: viņi novietojušies līdzenā apvidū, Liedēs ielejā taisnā rindā kā maizes klaipi ar nelielām atstarpēm.
Fridrihovas pilskalns, saukts par Gorodoku, atrodas Krāslavas raj. Bērziņu pagastā, ap 3 km uz D no Bērziņiem un uz DA no bij. Fridrihovas. Pirmās ziņas par Fridrihovas pilskalnu publicētas jau 1903. gadā. Uz to pamata pieminekli 1926. gadā apsekoja un uzmerīja B. Brežgo, bet 1941. gadā plašāk aprakstīja A. Gusars.
„Silene” tā tiek saukts kāds pilskalns Ciblas pag. Ludzas apr. dažus simtus metru ziemeļos Degteru ciemam šā ciema robežās. Ciems atrodas 1,5 km. ziemeļos Eversmuižai.
Page 16 of 32
Šis darbs ir licencēts ar Creative Commons Attiecinājums-Dalīties līdzīgi 4.0 Starptautisko licenci.