2004. gada maija pirmajā pusē Krāslavas rajona inspektore Dzintra Bukevica ziņoja, ka Babrauščinas pilskalns esot nopostīts. To savā apgaitā bija konstatējis Svariņu pagasta mežzinis. Notikums izraisīja diezgan lielu sabiedrības rezonansi.
Iztaujājot vietējos iedzīvotājus un izdarot izziņu, tika noskaidrots, ka Babrauščinas pilskalna norakšana ir notikusi 2003. gada oktobrī. To organizējuši vairāki tuvējās Dagdas vīri. Saklausījušies no kādas babiņas, ka kalnā esot aprakta manta, nolēmuši to izrakt. Līdzekļu, lai pilskalna nostumšanai rentētu buldozeru, neesot bijis, tāpēc viņi sākumā nelegāli izzāģējuši jeb nozaguši mežu, tomēr esot pieķerti, un par šo nodarījumu tagad sagaidāms sods. Naudu nedabūjuši, viņi tomēr uz parāda nolīguši buldozeristu ar buldozeru, kas 2003. gada oktobrī ar treileru aizvests līdz Babrauščinas pilskalnam, un tur divas dienas strādāts. 2004. gada pavasarī, kad konstatēta pilskalna izpostīšana, vainīgo noskaidrošana aizņēmusi tikai pusstundu, jo bijis zināms, ka Dagdā ir tikai viens darboties spējīgs buldozers, tāpēc bijis vienkārši uzzināt, kas, kad un kādiem darbiem to nolīdzis. Buldozerists stāstījis, ka viņš neko neesot zinājis par pilskalnu, neesot arī sapratis, kāpēc tādi zemes darbi darāmi, bet darījis, ko tam likuši. Par buldozera renti tā arī neesot samaksāts. Šie paši mantas racēji pilskalnā esot rakuši ar lāpstām arī pirms pāris gadiem. Šo rakumu bedres, izņemot vienu, tagad ir zudušas, jo ar buldozeru ir nostumta pilskalna lielākā daļa kopā ar vecajām mantraču bedrēm.
Babrauščinas pilskalns atrodas nomaļā vietā, tālu no tuvākās apdzīvotās vietas. Lai nokļūtu pie pilskalna, jābrauc garām divām sētām, bet tajās cilvēki dzīvo tikai vasarās, tāpēc buldozera darbu un tā rezultātu neviens nebija ievērojis līdz pat 2004. gada pavasarim.
Uz vietas pilskalna paliekas tika apsekotas 2004. gada 3. jūnijā. Pilskalns ierīkots purvāju ieskautā, izceltā pussalā, kas virs purvāja paceļas par metriem desmit. Te purvājā ir vairākas tādas salas, uz kurām kādreiz bijuši tīrumi, bet tagad viss pamazām aizaug ar krūmiem un mežu. Aizaugšanu pastiprina plašās latvāņu audzes, kuras te ieviesušās padomju laikā. Tagad latvāņi pārņēmuši plašas teritorijas, arī pilskalna pakāji un tuvāko apkārtni. Babrauščinas sādžā, kurā pilskalns skaitījies, neviens vairs nedzīvo.
Babrauščinas pilskalns ir brutāli un vandaliski izpostīts. Ar buldozeru ir nostumta lielākā daļa no pilskalna, respektīvi, tā dienvidupuse. Izskatās, ka sākumā ar buldozeru pilskalna virskārta ir nostumta uz dienvidiem; tad ar buldozeru izstumta pilskalna centrālā daļa, uzstumjot zemes virsū iepriekš izstumtajai virskārtai, t.i., kultūrslānim. Pilskalna centrālajā daļā bedres dziļums sasniedz 5-6 metrus. Centrālās bedres profilā redzams, ka pilskalna plakuma malā uz nogāzes pusi ir ap 0,3 m bieza, melna kultūrslāņa kārta. Sajauktais kultūrslānis vietām redzams arī līdzās nostumtajām zemēm pilskalna dienvidu un austrumu pusē vai zem tām. Kultūrslānis ir arī pilskalna dienvidu un austrumu pakājē, kas tur, iespējams, jau senos laikos noarts un noskalots ar pavasara un rudens ūdeņiem, lai gan nav izslēdzama arī pilskalna apmetnes pastāvēšanas iespēja pilskalna pakājē. Pakājes kultūrslānis tagad daļēji apbērts ar no pilskalna nostumtajām zemēm, kas veido līdz 4 m augstu nobērumu. Pilskalns sastāv no māla, bet dziļāk kalnā ir smalka grants. Nenoraktajā ziemeļu pusē, kas ir visstāvākā un tagad apaugusi ar lapu kokiem, palikušajā kalna augstākajā daļā ir liela mantraču bedre (garums ap 4m, platums un dziļums ap 1m). No tās izmestās zemes pāraugušas ar zāli, kas varētu liecināt, ka bedre rakta pirms pāris gadiem.
Kultūrslāņa atsegumos salasītas keramikas lauskas gan no ripas, gan bezripas traukiem. Uz vienas bezripas trauka lauskas konstatēts švīkājums. Kultūrslānī atrada arī daudz dzīvnieku kaulu, bet pārbaudē ar metāldetektoru metāls nekur netika konstatēts.
Pret Babrauščinas pilskalna nopostītājiem tika uzsākta izmeklēšana, un vainīgie tika ātri noskaidroti, kas izrādījās pieci 20 līdz 40 gadu veci vietējie iedzīvotāji. Pēc tam 2005. gadā notika tiesas process, kurā, piemērojot Krimināllikuma 55.pantu, četriem vainīgajiem piesprieda nosacītu brīvības atņemšanu uz pusgadu (piektais bēguļoja) un lika samaksāt arī 34 000 latu (Vilnītis,2005;Rancāne,2005). Pilskalna lielākā daļa tomēr ir neglābjami iznīcināta. Iespējams, ka pilskalnu varētu atjaunot tā sākotnējā vizuālajā veidojumā, sastumjot nostumtās zemes atpakaļ, tomēr tas jau vairs nebūs īsts pilskalns. Kā skumjš joks varētu skanēt atziņa,ka Babrauščinas pilskalna norakšanā pozitīvā nots esot tā, ka mantas folklora Latvijā vēl joprojām ir dzīva un plaukstoša.
Svariņu pagasts atrodas netālu no Baltkrievijas robežas. Baltkrievijā un Krievijā mūsdienās viens no galvenajiem draudiem arheoloģijas pieminekļiem ir to nobuldozerēšana, ko nomaļās vietās veic ar smago tehniku bruņoti, brutāli mantas meklētāji. Latvijā pagaidām šāda veida arheoloģijas pieminekļu postīšana nebija fiksēta. Iespējams, šī skaužamā tradīcija, kuras pirmais upuris Latvijā ir Babrauščinas pilskalns, Latgales austrumu daļā ir ienākusi no kaimiņu valstīm.
Bukmuižas pagastā, Rēzeknes apriņķī Alekseja Putruma īpašumā. īpašnieks dzīvojot Komunišķu ciemā. “Pilskalns” atrodams 1 km. austrumos Spogļevas ciemam un tikpat tālu ziem.-rietumos Bobrovišķu ciemam. Šis ciems uz dažām kārtīm apzīmēts krievu izrunā kā “Bobrauščina”. 2,5 km. dienvidos pilskalnam atrodas Dagdas ezera ziemeļkrasts ar Vjazenšiku un Šļachatavas ciemiem.
Šis pilskalns apkārtnes nezinātājam grūti uzejams. Viņš atrodas purvainā un mežainā apkārtnē, staignu pļavu vidū. Pēc ārēja izskata tas savrūps kalniņš, lietots kā druva.
Plakums apaļš, mazs un kumps. Viņa caurmērs varējis būt 25-30 m. Nekādi roku veidoti zemju ciļņi vairs nav samanāmi, jo kalns ir izarts no augšās līdz apakšai. Tomēr,kalnam varējušas būt visapkārt viena vai vairākas terases, jo kalna sāni nav tik krauji, ka noderētu pilskalnam nepārveidoti.
Apmeklēšanas bridī kalns bija apsēts rudziem, izņemot dažus kv. metrus ziemeļsānā. Šai neapsētā vietā atrodas dažas priedītes. Pašā vidū plakumam bijis redzams gredzenveidīgs grāvis. Aptaujājoties par šā rakuma nozīmi, dabūjām dzirdēt, ka šeit nesen esot nauda rakta. Otra naudas racēju bedre redzama plakuma dienv.-rietummalā. No rakumiem redzams, ka pilskalnam mālaina zeme. Mītņu kārta patvērusies tikai dažās vietās. Citur tā aizarta un sajaukta ar dzīvu zemi. Pa rudziem mētājās kaulu drumslas dauzīti akmeņi un trauku lauskas. Šie atradumi liecina ka te patiesi darīšana ar pilskalnu, kaut arī niecīgu un nopostītu.
No pilskalna redzams 1 km. ziem-austr. esošais Gintavas ezers ar apkārtējiem purviem un mežiem.
Par Bobrovišķu pilskalnu pauž parasto naudas teiku. Lētticīgie ļautiņi nav kautrējušies tāpēc šo nopostīto pilskalnu gluži samaitāt.
Nav neiespējams, ka šai apvidū atradīsies vēl kāds tamlīdzīgs pilskalns, kuram nenozīmīga nosaukuma dēļ paiets garām. Zemes reljefs šeit visādu iespējamību bagāts.
Added by
www.latvijas-pilskalni.lv, www.senvietas.lv un hillforts.eu izveidotājs un uzturētājs.