Krapas pilskalns

E.Brastiņš par pilskalnu

Uzmērojuma mērogs 1:1000; griezumu augstums = 1 m.; uzmērots 17. jūnijā 1926. g.

„Pilskalns”, par kuru nekas nebija zināms, kaut gan tas ir ievērojams savos apmēros. Viņš atrodas ap 0,5 klm. ziem.-rietumos Kropes muižai, Golgovskas pag. Madonas apr. Tas izdalīts zemes reformā savrups un ierādīts pagasta grants grābšanai ceļu vajadzībām.

Pilskalns stāv līdzenā apvidū un spēji paceļas virs pļavām un laukiem 20 m. augstumā. Savā pakājē tas 250 m. garš un 120 m. plats. Viss kalna garums tomēr nav izlietots pilskalnam, bet tikai tā ziemeļu puse, jo dienvidos kalna gals lēzeni izbeidzas druvās.

Kalnam pietiekoši krauji ir austrumsāni un tos nav bijis mākslīgi jānostiprina. Turpretī ziemeļ- un rietumsānu nocietināšanai raktas divas līdztekus terases, kas ziemeļgalā pārvēršas grāvjos ar 0,50 m. augstu uzbedurnu. Dienvidsāns spēji apraujas ar 5 m. augstu kraujumu un arī šeit terašu nav. Plakums līdzens ar 3 m. slīpumu pret ziemeļgaļu.

Uzeja redzama dienv.-rietumu stun.

Apkārtnes plāns M. 1:75.000

Kalns kādreiz bijis apaudzis vecu mežu, no kura atlikuši tikai celmi. Viņa vietā kalns apaudzis jaunām apsītēm.

Mītņu kārta vairāk kā vienu metru dziļa, visai melna un atradumiem bagāta. Trauku lauskas gludas un virpotas.

Kalnu posta grants racēji un viņa ziemeļos redzamas lielas smilšu bedres. Plakumā un sānos ieraktas kartupeļu bedres, bet rietumos, apakšējā terasē redzamas pasaules kara tranšejas.

Min, ka senis laikus plakumu esot aruši, bet pēcāk tas ticis noliegts. Pašreiz pagasts to izīrējis lopu ganīšanai.

Kropes “Pilskalns” no rietumiem

No kalna tālas izredzes par līdzeno apkārtni, kurā šur un tur paceļas pa mazam paugurīšam.

Kalns esot kara laikos cepurēm sanests. Kalnā bijis paglabāts naudas strucis (muciņa). Reiz tēvs ar dēlu gājuši to rakt. Nonācis pilskalnā, tēvs dēlu aizraidījis prom un pats struci izcēlis. Cik liels tas bijis, neviens nezinot.