„Pilskalns” ir Liezeres pag. Kalna Vecvēķu māju zemē, Vienu kilometru dienvidos Liezeres ezeram, pa labi ceļam kas iet no Liezeres muižas uz Ozolmuižu (Eckhof), 1 klm. ziemeļos šai muižai.
„Pilskalns” ir Liezeres pag. Kalna Vecvēķu māju zemē, Vienu kilometru dienvidos Liezeres ezeram, pa labi ceļam kas iet no Liezeres muižas uz Ozolmuižu (Eckhof), 1 klm. ziemeļos šai muižai.
Stalīdzānu Svilušais kalns, kādreiz saukts arī par Kara kapiem, atrodas Krāslavas raj. Andrupenes pagastā valsts mežā, 1,5 km uz ZRR no Andrupenes. Stalīdzānu sādža atrodas aiz meža apmēram kilometru uz Z no pilskalna. Pirmās ziņas par Svilušo kalnu kā par pilskalnu 1925. gadā sniedza 0. Bērziņš; plašāk kalnu 1941. gadā aprakstīja P. Stepiņš.
Parkaļi nav vienīga apdzīvota vieta, pēc kuras varētu nosaukt šo apcietinājumu. Tikpat tāļu no „Gorodoka” atrodami Baldači, Uškačeva un Padoiniki. Šis pilskalns atrodas valsts mežā un vismaz 1 km. no minētām vietām.
Grūti uzejams pilskalns, Mēdzules pagastā Madonas apriņķī valsts mežā. Viņš atrodas maz apdzīvotā pļavainā un mežainā apvidū, 1 klm. dienv.-rietumos Ogriešu (Ogerhof) mājām, kuras latviskās kārtīs kļūdaini apzīmētas kā „Ogriņi”, un 1 klm. austrumos Zvejnieku mājām pie maza aizaugoša ezeriņa, saukta „Pilsezers”.
Okras pilskalns atrodas Krāslavas raj. Kastuļinas pagastā, 1,5 km uz ZR no Vecokras, Dubuļu ezera DA galā Dagdas-Aglonas šosejas labajā pusē. Pirmais pilskalnu 1941. gadā aprakstīja P. Stepiņš.
Mežu apaugušais Divkšu pilskalns, kas tautā saukts par Zelta kalnu, ir plašā apkārtne augstākā vieta un ir redzams no lielāka attāluma. Kalna stāvs labi izdalās no Nirzas puses un pāri pār Nirzas ezera dienvidrietumu un rietumu galu. Sādža, pēc kuras pilskalns orientēts, arhīva ziņās un literatūrā tiek saukta ļoti dažādi (Dūkstu, Dinštu, Divkstu, Divkšu, Dūkstu, Diukštu, Divkstu u.c).
Vējavas (vāc. Fehgen) „Pilskalns” stāv 1 klm. dienv.-rietumos pagastvaldei, tikpat tāļu ziem.-austrumos Vējavas muižai, valsts mežā, Laģēnu māju lauku tuvumā. Divi klm. dienv.-austrumos pilskalnam paceļas 280 m. augstais Bākužu kalns.
Valaiņu pilskalns, saukts par Zirņu kalnu vai Sauleskalnu, atrodas Preiļu raj. Aglonas pagastā Valaiņu sādžas purvā, kura Z un A malās ir Sauleskalnu un Akatnieku mājas. Valaiņu purvs atrodas 4 km uz DDA no Aglonas. Pirmais pieminekli 1941. gadā aprakstīja P. Stepiņš.
„Zamkovaja gora” latviešu mute tiek saukta par „Pentušu kalnu”. Šis kalns atrodas Ludzas apr. Nerzas pag. Pentušu jeb Pentuchu ciema īpašumā. Pats šis ciems stāv 5 km. dienvidos Nerzas ezeram.
Iepriekšējo pilskalnu aprakstot pieminētās Nigestes mājās, kas atrodamas uz Kriev. 3 verstu kartes un Vācu 100.000. kara kartes, atradušās tikai dažus simts soļu no šī pilskalna. Tomēr, nav domājams, ka senā Negeste varējusi atrasties šai pilskalnā, jo tas ir pārāk mazs un pirmatnējs. Aprakstāmā vieta gan varētu būt pirmā Negeste, kas papamesta, tiklīdz uzcelts otrs spēcīgāks pilskalns Dārznicas kalnā.
Upursala atrodas Preiļu raj. Aglonas pagastā Cirīšu ezera ZA daļā, ap kilometru uz R no Aglonas. Iepriekš tika uzskatīts, ka Upursalas Upurkalns ir cilvēka roku nepārveidota kulta vieta. 1977. gadā J. Urtāns Upursalu apsekoja un viņa vadībā Upurkalnā un tā pakājē tika izdarīti arheoloģiskie izrakumi. Noskaidrojās, ka Upurkalnam ir pilskalnu raksturojošās pazīmes.
Šis ir apkārtnē tālu pazīstams kalns, jo viņu tālu redz kā augstu vietu. „Lītova gora” arī „Rudova gora” paceļas 114,3 saž. virs jūras, kā tas apzīmēts topogrāfiskās kartēs. Kalna nosaukumi stāv sakaros ar tuvējiem ciemiem Rudova un Ļitovskije.
„Dārznīcas kalnu” vecāki ļaudis saukā par „Dāržīnes k”. Tas skaitās Madonas apr., Lauteres – Viesienes pag. un stāv 1 klm. austrumos Viesienes muižai pie nodegušā Pupu kroga. Kalns piešķirts Viesienes patērētāju biedrībai, bet viņa rietumu sāns – piensaimnieku biedrībai.
Kropovas Šancu kalns, saukts arī par Zamek vai Zvīdru šanci, atradās Preiļu raj. Rušonas pagastā pie Kropovas un Šancu sādžām, ap 2 km uz DA no Aglonas dzelzceļa stacijas. Pilskalnu pirmais 1926. gadā reģistrēja B. Brežgo. Pēc II pasaules kara pilskalns pilnīgi norakts. Tā apraksts sastādīts pēc B. Brežgo 1926. g. uzmērījuma un P. Stepiņa 1941.g. apraksta.
Apcietinājums, kuru krievu iedzīvotāji dēvē „Gorodok” atrodas Ludzas apr. Istras pag. Zubravas ciema Silvestram Triznam piederošās viensētas zemē.
Bez jau aplūkotā „Pilskalna”, Mārcienas pagastā ir vēl otrs nevācu pilskalns. Šis atrodas 4 km. rietumos Mārcienai un tik pat tālu dienvidos Bērzonei tai vietā, kur sastopas Mārcienas un Bērzones lielceļi, lai dotos uz Veckalsnavu. No Veckalsnavas muižas līdz aprakstāmam pilskalnam tikai 2 kilometri.
Anspoku pilskalns atrodas Preiļu raj. Preiļu pagastā Anspoku sādžā, 50 m uz Z no bij. Anspoku “medību pils”, Preiļu – Aglonas šosejas kreisajā pusē, ap 2 km no Preiļiem. Pieminekli 1977. gadā apzināja J. Urtāns.
„Gorodišče”, Ludzas apr., Istras pag., valsts mežā. Mežs ieprojektēts piegriezumam Vecslobodas ciemam, kas atrodas puskilometru dienvidos šim apcietinājumam. Turpat kalnam austrumos atrodas Meļņiku ciems un Istras upe, bet 1 klm. rietumos stāv ezeru trijotne: Dziļais, Istras un Ludzītes.
Bez pavadoņa, kas pārzin apkārtni, šo pilskalnu grūti uzmeklēt, jo tas atrodas dziļi valsts mežā. Viņš stāv 1,5 klm. dienv.-rietum. Mārcienas muižai un dzelzceļa piestātnei, 1 klm. austrumos Ārones upei. Šai vietā no ziemeļiem uz dienvidiem vairāku kilometru garumā stiepjas paralēlas smilšu un zvirgzdu kaupres. Vienā no tām, Janēnu lauku tuvumā ierīkots 150m. garš pilskalns.
Milkas pilskalns, saukts par Gorodoku, atrodas Rēzeknes raj. Māk0ņkalna pagastā Milkas sādžā, 2,5 km uz ZZR no Andrupenes. Pilskalnu 1941. gadā atklāja un plašāk aprakstīja P. Stepiņš.