J.Urtāns par pilskalnu
Avots: J. Urtāns. Latvijas austrumu daļas jaunatklātie pilskalni. – Rīga: Rīgas Multimediju centra apgāds, 1995.
Skatīt lineāro mērogu, griezumu augstums 1 m. Izzīmēts pēc 1926. gada uzmērījuma
Kropovas Šancu kalns, saukts arī par Zamek vai Zvīdru šanci, atradās Preiļu raj. Rušonas pagastā pie Kropovas un Šancu sādžām, ap 2 km uz DA no Aglonas dzelzceļa stacijas. Pilskalnu pirmais 1926. gadā reģistrēja B. Brežgo. Pēc II pasaules kara pilskalns pilnīgi norakts. Tā apraksts sastādīts pēc B. Brežgo 1926. g. uzmērījuma un P. Stepiņa 1941.g. apraksta.
Apkārtnes plāns M 1:200 000
Kropovas Šancu kalns bija ierīkots ZR-DA virzienā orientētā kauprē pie vecā Aglonas-Aglonas dzelzceļa stacijas ceļa. Spriežot pēc B. Brežgo uzmērījuma, kaupre bijusi ap 250 m gara, bet tās virsma – ap 15 m plata. Pret DR kaupre bija 7 m, bet pret ZA – tikai 3-4 m augsta. Kaupres ZR gals bija nocietināts ar diviem pāri par metru augstiem vaļņiem un vismaz diviem grāvjiem. Pretējais kaupres gals, spriežot pēc B. Brežgo uzmērījuma, nebija nocietināts, tomēr P. Stepiņš rakstīja, ka pilskalns ir “samērā zems, nocietināts ar grāvjiem tm vaļņiem abos galos(izcēlums mans – J. U.), kas pa daļai turpinās arī gar sāniem”. Iespējams, kā pilskalns tika izmantots tikai ap 70 m garais par pārējo kaupri pāris metru augstākais ZR gals.
B. Brežgo savā ziņojumā atzīmēja, ka 20. gadu sākumā Šancu kalnā “izrakti cilvēku kauli, dzelža šķēpi. 2 akmeņa cirvji un 2 akmeņa kalti”. Spriežot pēc šo senlietu visai plašā iespējamā datējuma (I – 11 g. t. p. m. ē. – m. ē. I g. t. un II g. t. sākums), arī Kropovas Šancu kalna pilskalnam varēja būt visai plašs datējuma diapazons.
Kropovas Šancu kalns 1927. gadā
Urtāns J. Nopostītie pilskalni pie Aglonas// Māras Zeme. – 1993. – 6. febr.
Urtāns J. Aglonas senvēsture / / Acta Latgalica. – Rezekne: Latgolas kulturas centra izdevnīceiba, 1993. – 8. laid. – 57. lpp.
