E.Brastiņš par pilskalnu
Uzmērojuma mērogs 1:1000; griezumu augstums — 1 m.; uzmērots 6. augusta 1924. g.
“Lietavas kalna” šķērsgriezums pa A-B; mērogs 1:1000.
Šis ir apkārtnē tālu pazīstams kalns, jo viņu tālu redz kā augstu vietu. „Lītova gora” arī „Rudova gora” paceļas 114,3 saž. virs jūras, kā tas apzīmēts topogrāfiskās kartēs. Kalna nosaukumi stāv sakaros ar tuvējiem ciemiem Rudova un Ļitovskije.
Kalns atrodas Ludzas apr. Istras pag. Andreja Breidaka viensētas zemē. Šī zeme agrāk piederējusi Rudovas ciemam, bet tagad ciems izgājis viensētās. Kalnam 5 km. ziemeļos Nerzas ezers bet 2 km. dienv.-rietumos turpmāk aprakstītais Pentušu pilskalns.
„Lietavas kalns” ir apaļš konusveidīgs un savā apakšā ap puskilometru caurmērā. Sāni nevienādi izveidojušies, bet caurmērā ņemot, vienā un tai pašā slīpumā veidoti. Kalnam virsū 50 m. garš un tikpat plats plakums, kas pret vidu 2 m. kumps.
Apkārtnes plāns M 1: 75000
Visapkārt plakumam ierakums ar uzbedumu. Kur kalnmala no dabas lēzenāka, vai stūraina, tur ierakumi un uzbedumi divkāršojas. Tā tas ir pilskalna rietumu un austrumu sānos. Ziemeļos un dienvidos tikai viens ierakums un uzbedums.
Vārtu vieta varējusi būt plakuma austrumpusē, kur bedumos manāms it kā sajukums.
Pilskalnam ziemeļos, 12 m. zemāk par plakumu, sākas otrs plakums. Viņš nav apcietināts nekādiem zemju darbiem, tomēr satura mītņu kārtu. Pašā pilskalna plakumā mītņu kārta dažādā biezumā no 0,25—0,75 m. Viņā atrod pa retai trauku lauskai, kuras plānas un virpotas.
Rudovas “Lietavas kalns” no rietumiem
Kalna zemju darbi un mītņu kārta liecina, ka tas cēlies samērā vēlākos laikos. Kalns uzglabājies nenopostīts, atskaitot dažus sīkākus bojājumus. Tādi ir dienvid-austrumos ieraktās ogļu dedzināmās bedres un daži ziņkārīgo rakumi uzbedumos.
Kalns apaudzis ar vecu mežu, kuru izcērt.
Par kalnu stāsta parasto teiku, ka tur baznīca apgrimusi.
Kāda cita, garāka teika atstāsta parasto nostāstu par jaunavu, zeltu, zelta meklētāju un melno suni.
Pirmās ziņas par šo apcietinājumu sniedzis v. Lovis savā „Burgenlexikon”.
