V.Leitholds par pilskalnu
Siguldā aiz pilsdrupām atrodas vēl viens salīdzinoši nesen atklāts senlatviešu pilskalns, kuru sauc par Krusta kalnu. Tas atrodas valsts aizsardzībā un arheoloģijas pieminekļu sarakstā, bet minēts kā kulta vieta. Vietas nosaukums cēlies no sena koka krusta, kas tur kādreiz atradies.
Siguldas Krusta kalns atrodas ap 70 metrus uz ziemeļiem no Siguldas viduslaiku pilsdrupām, kalna augstums ir 87 metri virs jūras līmeņa. Kalnam ir tipiskas pilskalna pazīmes – nolīdzināta virsma, mākslīgi nostāvinātas nogāzes. Līdz šim kalns nav ticis arheoloģiski pētīts, vēsturiskajos avotos par to saglabājies bija maz informācijas.
Līdz Turaidas muzejrezervāts no 2007. līdz 2009.gadam trīs sezonas pēc kārtas organizētaja arheoloģiskos izrakumus Siguldas Krusta kalnā un tur tika atrastas liecības par seno baltu – Vidzemes zemgaļu klātbūtni kalnā jau no otrā gadu tūkstoša pirms Kristus dzimšanas. Arheoloģiskās ekspedīcijas vadītājs bija Egils Jemeljanovs un izrakumos piedalījā kā Turaidas muzejrezervāta darbinieki, tā arī pieci Siguldas novada jaunieši: Meldra Rudzīte, Nora Ščedrova, Mārcis Kalniņš, Kalvis Kalniņš, Oskars Upenieks.
Arheoloģisko izrakumu gaitā tika izpētīts 80 kvadrātmetru liels laukums Krusta kalna centrālajā daļā.
Izpētes laikā atrastās bezripas trauku lauskas liecina par seno baltu – Vidzemes zemgaļu klātbūtni kalnā. Vidzemes zemgaļi kalnā uzturējušies no aptuveni otrā gadu tūkstoša pirms Kristus līdz mūsu ēras astotajam gadsimtam.
Atrasti arī 11.-13.gadsimta lībiešu rotu fragmenti un uz podnieka ripas gatavoto trauku lauskas. Atradumu vidū plaši pārstāvēti vācu krustnešu darināti priekšmeti – arbaletu bultu gali, akmeņkaļa kalts, vairākas būvnaglas, pakavs, klostertipa jumta kārniņu fragmenti, kas attiecināmi uz 13.-14.gadsimtu.
Pēc tam Krusta kalns tika pamests. Visticamāk, tas saistāms ar Siguldas viduslaiku mūra pils straujo attīstību.
