Sumuldas un Ogres satekas vieta

JURIS URTĀNS, PROF., DR.

Par kādu mākslīgu zemes veidojumu pie Sumuldas (Šumuldas) upītes ietekas Ogrē, kas it kā atgādina pilskalnu, jo tur ar mākslīgi raktu grāvi nodalīta zemes mēle, jau 2001.gadā informēja novadu un dabas pētnieks Guntis Eniņš.

Vietu mēģināju apsekot 2002.gadā, cerot piebraukt no Sausnējas puses un, kad tas neizdevās, – no Meņģeles Prauliņu puses, bet tolaik neizbraucamo ceļu un uznākošās tumsas dēļ tas nesanāca. Šo vietu bija ievērojis un par to savā ūdenstūristu ceļvedī pa Ogres upi rakstīja arī novadpētnieks G.Patmalnieks, minot, ka «grāvja galā aug ozols, uz kura saknēm uzvelts liels akmens» (Patmalnieks, 2004, 39.lpp.), tomēr arī G.Patmalnieks bija uzmanīgs vietu atzīt par pilskalnu.

Pārrakuma grāvis skatā no DR. Foto: J.Urtāns

Šogad vasaras sākumā vieta tika apsekota. Te Ogres novada vistālākajā ziemeļaustrumu stūrī, kas robežo ar Ērgļu novadu, Savādā vieta pie Sumuldas ietekas Ogrē Sumuldas upīte pa dziļu, kokiem aizaugušu un akmeņainu gravu no kreisās puses ietek Ogres upē un, ietekot Ogrē, veido šauru, apmēram ziemeļrietumu dienvidaustrumu virzienā orientētu, tagad lapu kokiem un brikšņiem segtu zemes mēli, ko rietumu pusē robežo Sumuldas upes grava, ziemeļos un ziemeļaustrumos – Ogres upe, bet austrumos – kādas citas mazākas Ogrei pietekošas ūdensteces veidota grava.

Dienvidaustrumu pusē zemes mēle starp Sumuldas 7 – 8 m dziļo gravu un otru gravu nodalīta ar taisnā līnijā raktu ap 30 m garu grāvi, kas augšpusē ir ap 4 –5 m plats, dibenā ap 1 – 2 m plats, ap 2 m dziļš, izteikts un tā mākslīgais veidojums šaubas nerada. Ieguldītais darba apjoms mūsdienu tehnikai būtu nieks, bet ne tā tas bija, kad galvenais bija roku darbs. Izraktās zemes mestas abpus grāvim, abās pusēs veidojot nepilnu metru augstu uzbedumu, kas nedaudz zemāks un neizteiktāks ir grāvja ārpusē. Ziemeļaustrumu galā raktais grāvis izbeidzas Ogres pietekas gravā, kas tieši šajā vietā ir nobrukusi; pretējā pusē mākslīgi raktā grāvja galā pret Sumuldas gravu tā dibenā ir ap pusmetru augsts zemes izcēlums un caurmērā pāris metrus liels akmens. Pie akmens, spriežot pēc G.Patmalnieka ziņām, audzis lielāks ozols; tagad tā vairs nav. No grāvja izraktā zeme ir mālaina, akmeņaina grants; senajām dzīvesvietām, arī pilskalniem raksturīgais kultūrslānis nav konstatējams. Iekšpuses valnī tā dienvidrietumu galā ir, šķiet, apglabāts kāds mīļdzīvnieks, ierakuma vietu apzīmējot ar akmeņu krāvumiņu un vairākām ploškām.

Ar mākslīgi rakto grāvi, Sumuldas upes gravu, Ogres upi un otru gravu norobežotais plakums ir līdzens, ar 2 – 3 metru nolaidenumu pret ziemeļrietumiem, respektīvi, pret Ogres upi, kultūrslānis tajā nav jaušams. Plakums ir 55 m garš, gar grāvi ap 30 m plats, pret Ogres upi sašaurinās līdz 10 m platumam. Šajā šaurajā galā dažus metrus pirms ap 5 – 6 m augstā mēles nobeiguma ir ap divus metrus plats un ap metru dziļš, šķiet, arī mākslīgi rakts, bet daudz neizteiktāks grāvis. Virs Ogres un Sumuldas upju līmeņiem plakums izceļas par nepilniem desmit metriem.

Gar kalna Ogres malu ved iestaigāta taciņa, uz kuras pašā Ogres upes apbrūkošajā krasta kraujā pārdesmit kvadrātmetru platumā ir izteikti melns oglītēm un šķeltiem akmeņiem jaukts senajām dzīvesvietām raksturīgs kultūrslānis; tomēr tā platība, salīdzinot ar visa kalna plakuma platību, ir salīdzinoši ļoti neliela. Pret kalnu Ogres upē ir straujteces, kas izmantotas ūdens slaloma trases iekārtošanai. Uz dienvidiem no zemes mēles pie betona tilta pār Sumuldas upīti, spriežot pēc agrākajām kartēm, ir kādreizējo Zvirgzdiņu māju lielu akmens mūra celtņu drupas.

Aprakstītā vieta formāli atbilst pilskalnam, tomēr uzskatīt to par īstu pilskalnu traucē vairāki apsvērumi.

1. Izraktais grāvis ir pilnīgi taisns, labi norobežots, izteikts, šķiet, veidots jaunākos laikos, bet neapšaubāmiem pilskalniem nocietinājuma grāvji laika gaitā parasti ir daļēji aizmilzuši, nav regulāri taisni, nedaudz izliekti.
2. Mākslīgi raktā grāvja dienvidrietumu gals pret Sumuldas upītes gravu pilskalna nocietinājuma grāvim neraksturīgi ir aizšķērsots ar zemes uzbērumu un lielu akmeni, kuru samērā vienkārši būtu noripināt Sumuldas gravā. Var būt, ka akmens te kaut kādu iemeslu dēļ ir īpaši novietots. Pretējā pusē pret otru gravu un Ogres upi mākslīgi raktā grāvja gals nobrucis, un tā kādreizējais nobeigums zudis.
3. Zemes no grāvja mestas uz abām pusēm, lai gan pilskalna izbūves gadījumā pareizāk šķistu uzbedumu veidot tikai plakuma iekšpusē, kā tas ir darīts citos neapšaubāmos pilskalnos.
4. No tradicionālā pilskalna aizsardzības viedokļa neizprotams ir mazāka grāvja veidojums jau tā dabiski labi norobežotajā un nodrošinātajā plakuma šaurākajā galā.
5. Nav ieraugāma ieejas vieta, tomēr iespējams, ka tā bijusi vienā vai otrā mākslīgi raktā grāvja galā un laika gaitā nobrukusi.
6. Liels akmens nocietinājuma grāvī nav raksturīgs pilskalna nocietinājumiem.

Aprakstītais kalns, kam visumā ir pilskalnam izdevīgs novietojums norobežotā zemes mēlē starp divām gravām, neapšaubāmi, ir cilvēka roku pārveidots, izrokot lielo un mazo grāvi. Kalna malā pret Ogres upi nelielā platībā ir kultūrslānis, tomēr tas varētu arī nebūt saistīts ar kalna veidojumu. Vieta atstāj pretrunīgu iespaidu, un nav pārliecības to uzskatīt par neapšaubāmu pilskalnu, lai gan tai piemīt formālas pilskalna pazīmes. Atzīmējams, ka taisnā līnijā ap 0,7 kilometrus apmēram uz ziemeļiem pretējā Ogres upes krastā atrodas pazīstamais Ogres pilskalns (skatiet plašāk: Ogres novada kultūrvēstures pieminekļi, 2018, 57.-59.lpp.).

Ja kalns pie Sumuldas upes ietekas Ogrē tomēr nav pilskalns, tad kāda agrākos laikos varēja būt tā nozīme? Atbildes pagaidām nav, ja neskaita jau izskanējušo apgalvojumu par vietu kā senu robežzīmi, akmeni, kas
īpaši uzvelts uz ozola saknēm, vai senu svētnīcu. G.Patmalnieks savā laikā par šo vietu rakstīja: «Atbrauc ļaudis, kas nodarbojas ar zintniecību: «Jā, tur akmenī ir zīmes, kuras izstaro enerģiju, apkārt staigā dzelteni gariņi, pārrakums esot robeža starp slimo un veselo pasauli…»» Nez kāpēc cilvēkiem nereti gribas kaut ko pagaidām vēl nesaprotamu vai neizprotamu sasaistīt ar sakralitāti, kas ir vēl mazpamatotāk nekā vietu uzskatīt par pilskalnu. Ja vietu nosauc par sakrālu vietu, tad it kā visi iepriekš uzdotie jautājumi tiek atcelti, bet vai tad tā ir? Uz sūnām apaugušā akmens nekādas nepārprotamas cilvēka iekaltas zīmes ieraudzīt
nevar, lai gan neapšaubāmi – akmens novietojums ir savdabīgs un stipri vien var būt, ka tur tas tā ir cilvēku novietots.

Savā laikā bija populāri veidot zaļumbaļļu un izrīkojumu vietas. Nereti šādās vietās, kas jau no dabas bija pietiekoši jaukas, tāpat bija mainīts zemes reljefs, veidojot paaugstinājumus un norobežojumus muzikantiem, bufetēm, dziedātājiem, bīnēm, laukumu dejotājiem u. c. Tomēr, ja pie Sumuldas bija veidota izrīkojumu vieta, kas plašāk tika darīts, sākot ar 19.gs. vidu, tad atmiņām par to būtu bijis jāsaglabājas
ļaužu prātos.

Veidojumu varētu saistīt arī ar kādām agrāku laiku militārām idejām, piemēram, Ogres upes brasla nodrošinājumu. Kultūrslānis nelielā platībā apliecina, ka pašā Ogres krastā ir bijusi kāda neliela, bet intensīvi
izmantota būve. Iespējamie, bet grūti organizējamie un tāpēc arī nākotnē mazticamie arheoloģiskie izrakumi droši vien ļautu vairāk skaidrot šīs būves datējumu un izmantojumu.

Gan mūsdienās, gan agrākos laikos ir bijuši cilvēki ar laikabiedriem un vēl jo vairāk pēctečiem nesaprotamām idejām veikt kaut kādus pārveidojumus. Dažkārt šie ļaudis savas idejas arī realizēja vai vismaz sāka realizēt, tā uzdodot pēcnācējiem neatbildamus jautājumus. Un vēl: visi šie un vēl citi iespējamie skaidrojumi varētu būt arī kaut kādā ziņā pareizi, bet attiekties uz dažādiem laikiem, nebūt vienlaicīgi, viens pār otru pārklāties un ietekmēties.

Aerolazerskenēšanas jeb LIDAR datu izmantošana ir ļāvusi ieraudzīt Latvijā veselu virkni vietu ar mākslīgā pārveidojuma pazīmēm, kuru sākotnējā nozīme nav saprotama. To starpā ir arī vairākas vietas, kas, tāpat
kā ar mākslīgi raktu grāvi nodalītā zemes mēle pie Sumuldas ietekas Ogrē, formāli atbilstu pilskalna pazīmēm, bet tomēr, zinot, kādi ir īsti pilskalni, neceļas roka rakstīt, ka tas tiešām ir pilskalns. Bet kas tas ir, es īsti nezinu.

Koordinātas: 56.856023, 25.464895

Waze Google Map Here WeGo Sygic Car Navigation