Tukumam rietuma pusē no dienvidiem uz ziemeļiem stiepjas augsts smilšu kalns, kuru dēvē ari par Kartavu kalnu. Šā kalna virspusē ierīkoti pilsētas kapi. Kartavu kalnam pretī, pāri pļavai redzams vientuļš mežu apaudzis kalns, kuru dēvē „Pilskalns“.
Imules labajā krastā, vienu kilometru ziemeļos Matkules muižai atrodas varens pilskalns, kas ierīkots uz zemesraga, kuru no trim pusēm aptek Imule. Taīs vietās, kur zemesragam malas visstāvākās, ar uzbedumiem un grāvjiem no dienvidiem un ziemeļiem, norobežots 50 m. garš un 25 metri plats plakums.
Savā laikā tas bijis zivju bagāts ezers un ap to apmetušies vairāki zvejnieku ciemi. Ezera apkārtne mazapdzīvota, aizaugusi purviem un mežiem. Ezera rietumu pusē atrodas nelielais Čaukciems, bet dienvidos Antiņciems. Starp šiem ciemiem, kas viens no otra 4 kilometri atstatu, ezera rietumu krastā iestiepusies pussala, saukta pilskalns
Caur šiem rakumiem redzams, ka kalna virsu klāj metru un vairāk dziļš mitņu slānis. No ierakumu sienām rēgojās laukā rokām taisīti ornamentēti un neornamentēti māla trauka gabali, dzīvnieku kaulu atliekas, ogles un dzintars. Šo vietu apmeklējot tika salasīts liels vairums šādu priekšmetu.
Vecmoku muiža atrodas 6 kilom. Ziem. rietumos Tukumam . Tā ieņem kalnainu apvidu, kurā daudz mežu. 1 kilometru dienvidrietumos muižai, lauku malā atrodas neliels, bet labi veidots pilskalns. Puse no pilskalna atrodas Skāmaņu māju zemē, jo robeža ar muižu iet pāri pilskalnam. Pilskalns ierīkots uz neliela kalna raga, kas izvirzījies uz rietumiem no Vecmoku kalnaja. Pilskalnam rietumos pļava, pa kuru tek neliels strautiņš un stiepjas Rīgas-Ventspils dzelzscela stiga.
Pa labi ceļmalā ejot no Kandavas uz Sabili, starp Cikantu krogu (nosaukts krodzinieka vārdā) un Capaļu mājām atrodas kalns, kuru tauta dēvē „pilskalns“. Šim pilskalnam nav parastā plakuma un viņa stāvās malas nav cilvēka roku apdarinātas. Tas ir zemes rags starp Abavas ieleju un strautiņu, kas izceļas tuvējos mežos.
Pūres pilskalns (arī Mūļu kalns, Muļkalns) atrodas Tukuma novadā, Pūres pagastā, netālu no Pūres ciema. Pilskalns ir stāvs, iegarens aptuveni 10 metrus augsts kalns, kas atrodas apmēram 1,2 km uz austrumiem no Pūres baznīcas, 200 m uz ziemeļiem no Rīgas-Ventspils dzelzceļa.
Kandavas pilsētas ziemeļu galā, kreisā pusē Tukuma ceļam, redzams cilvēka rokām apdarināts kalns, saukts .,Baznīckalns‘‘, jo tas līdzinājoties baznīcai. Uzbedums, kas atrodas šā kalna ziemeļpusē, patiesi var atgādināt torni. Kalna malas ir vienlīdz stāvas visās pusēs un labi uzglabājušās, tikai dienvidus pusē izrakts uzbraucams ceļš, jo kalna virsus tiek arts. Pirmatnējā uzeja tomēr bijusi uzbeduma austrumgalā.
Sabile ir pilsētiņa Talsu apriņķī, Abavas labajā krastā, 12 kilometru no Stendes, tuvākās dzelzsceļa piestātnes. Pilsētiņa apmetusies auglīgajā Abavas ielejā, kurai šeit augsti krasti. Pilsētas austrumos jau notālēm redzams kāds augsts uzkalns, kuru dēvē ,,pilskalnu” . Šis pilskalns ir apkārtnes augstākā vieta ar krāšņām izredzēm uz Abavas leju.
Valgales pilskalns atrodas skaistā vietā 1 kilom. dienvidos Abavas upei. Šai vietai Abavai un viņas pietekām stāvi augsti krasti, kuri viegli ir lietojami apcietinājumu ierīkošanai.
2 1/2 kilometri uz rietumiem no Strazdes baznīcas labā pusē ceļam, kas ved uz Jauno muižu, atrodas vieta, dēvēta „Pilskalns“. To sauc ari par Dzegužu kalnu, jo atrodas minēto māju robežās. Dzegužu mājas atrodas puskilometru dienvidos pilskalnam .
Pilskalns atrodas 1/2 kilometru ziemeļos no Lielrendas mācītājmuižas, Valdātu māju zemē, Abavas kreisajā krastā. Neraugoties uz to, ka Abavai šaī vietā ir augsti un stāvi krasti, pilskalns tomēr novietots zemā vietā un svešiniekam grūti ieraugams. Pilskalna ierīkošanai izmantota dabīga vieta, kas radusies Mazupei Abavā krītot.
Starp Talsiem, Nurmuižu, Lībagiem un Strazdi atrodas mežs, saukts par Andumes mežu. Mežs aizņem kalnainu, bet auglīgu apvidu. Andumes meža vidū nelielā klajumā pie Strautu mazmājiņas paceļas teiksmains pilskalns. Viņš atrodas 1 kilometru ziemeļos esošās Mežītu māju robežās un iesaukts par Mežītu pilskalnu.
Talsu „Klosterkalns“ , kas atrodas pilsētas ziem.-rietumu pusē, ezera malā, ir tipisks pilskalns. Kalna plakumam pari no ziem. uz dienv. 55 m., tikpat arī no austr. uz rietumiem. Viņa ierīkošanai izmantota šaura kalnmugura, kurai ar terašu palīdzību izveidotas stāvās kraujas. Klosterkalna dienvidus galā uzmests tradicionelais uzbedums, kurš, domajams, pilskalnos noderējis ieejas sargāšanai.
Nogale ir muiža ar novadu Talsu apriņķī, Ārlavas draudze. Tā atrodas 15 kilometri no jūrmalas un 17 kil. no Talsiem. 3 kilometrus no Nogales muižas uz ziem. rietum. atrodas augsta vietā kalns, saukts „Bašķinkalns.“ Tas ir augstākā vieta apkārtnē un krievu topogrāfiskās kārtēs atzīmēts kā trigonometrisks punkts, kas stāv 31,28 saženi virs jūras līmeņa. Bašķinkalns sastāv no grants, tāpat kā pārējie apkārtnes nelīdzenumi.
Puiškalns – pilskalns atrodas Dundagas pagastā, ap 3 km austrumos bij. Kaļķu muižai, 500 m ziemeļos Īvnieku mājām. Jau 1809.gadā ceļojuma piezīmēs pa Kurzemi to aprakstījis barons Ulrihs fon Šlipenbahs. Šajā laikā kalna plakumā atradies vidēji liels akmens, kas pēc formas līdzinājies cilvēkam. Pie tā vietējie iedzīvotāji esot upurējuši.
Beidzot tika izteiktas domas, ka Dundagas mūra pils būšot celta uz tās pašas vietas, kur agrāk stāvējusi pirmatnējā koka pils (Konv. vārdn. 719. lapp.). Tomēr vēlreiz šo viduci pārmeklējot, izrādījās, ka vecā pils stāvējusi iepretīm tagadējai Dundagas pilij, ezera otra krastā. Tur atrodas starp ezeru un avotainu gravu kāds zemes rags, kurš 50 metru tālāk atgriests no apkārtēja līdzenuma ar grāvi un uzbedumu.
Aizsprostojot Pāces upi, ir radies sudmalu ezers, kas stiepjas virzienā 110 ziern. uz dienvidiem gandrīz 3 kilometri. Šaī ezerā ir divas salas, pie kam tā, kas atrodas ezera ziemeļa galā, saucas par ,,Pilskalnu.“ Salas virspuse stāv virs ezera līmeņa ne daudz augstāk par 2 metriem.
Ugāles pilskalns atrodas vienu kilometru ziemeļos Ugāles muižai, pa kreisi ceļam, kas ved uz Puseniekiem un Pusi. Apkārtne mežaina, purvaina un maz apdzīvota. Pilskalns nav augstāks par apkārtējo līdzenum un ierīkots uz zemesraga, kas radies starp divām strautiņu gravām.
Puses muiža ar tai blakus esošo Pusenieku novadu ir itkā sala apkārtējo purvu un mēžu vidū. Zeme šeit noderīga zemkopībai un jau senlaikus mūsu senči izraudzījušies šo apvidu savam miteklim. To liecina nelielais „Pilskalns“, kas atrodas 1 kilometru Dienv-Riet. no tagadējās Puses muižas. Viņš ierīkots uz kāda zemes raga, kas iestiepjas slapjā pļavā.
Page 31 of 32
Šis darbs ir licencēts ar Creative Commons Attiecinājums-Dalīties līdzīgi 4.0 Starptautisko licenci.