Vecmoku pilskalns

E.Brastiņš par pilskalnu

Uzmērojuma mērogs 1:1000; griezumu augstums = 1 m. Uzmērots 6. septembri 1923. g. E.Brastiņa grāmatas ilustrācija

Vecmoku pilskalna šķērsgriezums no austrumiem uz rietumiem. Mērogs 1:1000. E.Brastiņa grāmatas ilustrācija

Vecmoku muiža atrodas 6 kilom. Ziem. rietumos Tukumam . Tā ieņem kalnainu apvidu, kurā daudz mežu. 1 kilometru dienvidrietumos muižai, lauku malā atrodas neliels, bet labi veidots pilskalns. Puse no pilskalna atrodas Skāmaņu māju zemē, jo robeža ar muižu iet pāri pilskalnam. Pilskalns ierīkots uz neliela kalna raga, kas izvirzījies uz rietumiem no Vecmoku kalnaja. Pilskalnam rietumos pļava, pa kuru tek neliels strautiņš un stiepjas Rīgas-Ventspils dzelzscela stiga. Braucot pa dzelzsceļu pilskalns redzams vagona logā. Tas apaudzis sīkiem krūmiem un bērziem. Dienvidus pusē āpši izkasījuši daudz smilšu, kurām piejukušas arī ogles. Kalnu pirms gadiem kādā svētdienā izrakņājis Skāmaņu saimnieks Fricis Lerchis. Pakājē tas esot atradis apdegušus baļķus, bet plakumā akmeņa bruģi. Rakuma vietas vēl saredzamas.

Pilskalna plakums austrumos norobežots ar 2 m. augstu uzbedumu, kuram gar dienvidus galu samanāma senā ieeja. Pilskalnam stāvas 8 – 10 m. augstas malas. Austrumu pusē redzama terase, jo šeit kalna mala no dabas lēzenāka Šeit pat lielā vairumā sastopami dzelzs sārņi, no kam vērojams, ka šeit kādreiz kaltuve bijusi.

Vecmoku pilskalna apkartnes plāns mēroga 1:25.000. E.Brastiņa grāmatas ilustrācija

Vecos dokumentos nav atrasti nedz Moku, Skāmaņu, ne arī citu kādu tuvumā esošu vietu vārdi. Tomēr apvidus bijis sen apdzīvots, jo bagāts arķeoloģiskiem atradumiem. Skāmaņu laukos arot bieži atrod bronzas rotas lietas. Dažas no tām tika nodotas Rīgas Etnogr. muzejam. Vecmoku muižas laukos atrasts lielāks vairums zobeņu un četrstūrainu šautru galu. Pie Jaunmoku dzirnavām atrasti senkapi, kuru inventārs līdzinās Vecsaules un Ciernaldes lietām. Atrasts arī lielāks vairums naudu no X g. s., kas nodoti angļu muzejam Londonā. Netālu no pilskalna atrodas kapkalniņš. Vecmoku pagastā, 3 kil. no Svares muižas arķeoloģiski ievērojama vieta ir tā sauktie “zviedru kapi”.

Vecmoku pilskalns no dienvidus puses. E.Brastiņa grāmatas ilustrācija

Teika stāsta, ka pilskalna uzbedumā senāk bijis caurums. Pie caurumu reiz virvē ielaists puika, kurš tur redzējis sēdām kungu ar pulka naudas. Puika pēc tam nomiris.

Vecmoku pilskalnu pirmo reizi apraksta E. Šmidts (Kuri. Sitz. Ber. 1900) un pieved arī stipri nepilnīgu plānu. v. Lovis to apmeklējis 1912. g., bet runā par kādu vietu sauktu “vecā pils”, no kurienes 1894. g. esot aizvesti daudz akmeņu. Šai vietai nav nekas kopējs ar pilskalnu un tā atrodas dažus simts soļus ziemeļos pilskalnam. (Burgenlex. 1922.)