Sabile ir pilsētiņa Talsu apriņķī, Abavas labajā krastā, 12 kilometru no Stendes, tuvākās dzelzsceļa piestātnes. Pilsētiņa apmetusies auglīgajā Abavas ielejā, kurai šeit augsti krasti. Pilsētas austrumos jau notālēm redzams kāds augsts uzkalns, kuru dēvē ,,pilskalnu” . Šis pilskalns ir apkārtnes augstākā vieta ar krāšņām izredzēm uz Abavas leju. Pilskalnu savā laikā pircis no krievu valdības tagadējais īpašnieks Šulcs Pēdējais, sajūsmināts par šo teiksmaino vietu, licis Rīgas dārzniekiem to „uzkopt“. Šim nolūkam pilskalna raksturīgais uzbedums pa daļai norakts, ņemot «611168 ziemeļa malas paaugztināšanai no uzbeduma. Visapkārt pilskalnam izraktas ejas un celiņi. Dienvidus pusē ierīkots kāds pagrabs ar durvīm, lai pilskalns izskatītos noslēpumaināks. Kara laikā pagrabs atlauzts un sagrauts. Pilskalna plakums apstādīts dārzkokiem , bet nogāzē uz Abavas pusi ierīkoti sakņu dārzi. Pēc Šulca ziņām pilskalnu rokot atrasta sagruzdusi labība, divi dzelzs šķēpa gali, krama cirvis un gabali no misiņa bļodas jeb cita kāda priekšmeta. Atradumi aizvesti uz Krieviju un tur palikuši. Uzbedums senāk esot bijis platāks un slīpāks pret vidu. Šim galvenam uzbedumam priekšā uzglabājušās vēl itkā otra, zemāka uzbeduma atliekas.
Pilskalna ierīkošanai izmantota dabīga vieta, kas radusies starp divām paralēlām gravām stāvajā Abavas ielejas krastā. Tā radusēs zemes mēle, kas atgriezta no pārējiem laukiem ar grāvi un uzbedumiem . Pilskalnā dziļš mitņu slānis. Tāpat viss lauks, kas uzbeduma priekšā satur ogļainu melnzemi ar kaulu un trauku atliekām. Šeit, domājams, senāk atradusies priekšpils.
Par Sabiles pilskalnu stāsta daudz variantos kādu teiku. Pilī dzīvojusi lepna jaunava, kura solījusies iziet pie tā jaunekļa par sievu, kurš pa stāvo kalna malu no Abavas puses pilskalnā uzjāšot. Neviens to nevarējis. Reiz tomēr atradies kāds pārdrošnieks, kas ar zirga-mašinu uzjājis kalnā. Pilī ievests, zirgs izvēmis uguni un pils sadegusi līdz ar lepno pils valdinieci. Kāds cits teikas variants runā par zemju izdalīšanu 5 verstu apkārtnē pēc pils nodegšanas, un tā cēlušās apkārtējās muižas.
Apkārtnē daudz vecu kapeņu ar bagātiem atradumiem (,.krievu kapi“, zviedru kapi“ u. c.). Vietējais skolotājs Rēmans stāsta, ka Valgale saucoties arī par Vecsabili. Valgale nozīmējot vaļas galu, jeb brīvļaudis. Tāpēc Valgales pagastā esot uzglabājies daudz īpatnību.
Sabiles pilskalnu 1889. g. aprakstījis A.Bielensteins (Mag. 14. 2 ). Aprakstā redzams, ka pilskalna plakums tai laikā ticis arts. Turpat viņš izteic izbrīnēšanos, kāpēc 13. g. simt. senrakstos blakus citām pilīm , nav piemīta Sabile, bet gan tuvumā esošā Pidevale. Sabili min senraksti tikai sākot ar 14. g. s. Varētu būt, ka saskaņā ar teiku, pils jau bijusi nodegusi pirms mestru laikiem.
- Brastiņš E., Latvijas pilskalni. 1. sējums Kuršu zeme. — Rīga, 1923.
Sensenos laikos uz Sabiles pilskalna atradusies skaista pils. Šai pilī dzīvojusi freilene Irmgarde. Viņa izsludinājusi, ka grib precēties un precēs tikai to, kas no Abavas puses uzjās stāvajā kalna nogāzē. Neviens nevarējis kalnā uzjāt. Jājot daudzi precinieki dabūjuši galu stāvajās kalna nogāzēs. Te uzradies kāds pārdrošs precinieks, kas ar zirga mašinu uzjājis kalnā un iegājis Irmgardes pilī kopā ar savu brīnišķo zirgu. Par to, ka daudzi un skaisti precinieki Irmgardes dēļ dabūjuši galu, drošsirdīgā precinieka brīnumzirgs izvēmis uguni, un pils aizdegusies. Kopā ar pili sadegusi arī pati Irmgarde, bet pārdrošais precinieks ar savu zirga mašinu nez kur palicis. Pēc pils nodegšanas apkārtējo zemi savā starpā sadalījuši zemnieki un muižnieki. Tā Sabiles apkārtnē radušās muižas un zemnieku mājas.
Agrākos laikos, kur tagad atrodas pilskalns, pacēlusies stalta pils. Visapkārt kalnam tecējusi upe. Zviedri gribējuši pili iekarot, bet nav varējuši. Uz terases pie pils stāvējusi princese un pinusi matus. Lodes tai kritušas visapkārt, bet neviena nav trāpījusi. Tad kāds kareivis ieminējies, ka zinot, kā princesi varot nošaut, bet tad pašam jāmirstot. To dzirdot, otrs kareivis pastāstījis to štāba priekšniekam, kurš kareivi piespiedis nošaut princesi. Kareivis šāvis. Princese pārvērtusies – puse par žagatu, puse par cilvēku – un aizlaidusies, bet kareivis nomiris. Nu pils bijusi ieņemama.
Vecajos kuninga laikos Sabiles pils bijusi visu plašo apkārtņu galvenā sanāksmes vieta. Arī kara laikā pilsētā slēpušies plašas apkārtnes ļaudis. Reiz ļaudis vairs nevarējuši ienaidnieka pārspēku noturēt. Viņi skatījušies uz skaisto pili, kura jāatdod naidniekam. Bet tavu brīnumu – pils pamazām sākusi grimt ar visiem dārgumiem. Pils nogrimusi. Tik tanī vietā, kur pils bijusi, palicis mazs iedobums. Ļaudis, gribēdami zināt, cik dziļi vecā pils nogrimusi, ielaiduši iedobumā pīli, kura izpeldējusi ārā Abavā, zem Sabiles muižas. Vēl šo baltu dienu redzama vieta, kur senā pils nogrimusi.
Tas bijis vergu laikos, kad zviedri taisījušies uzbrukt Sabilei. Sabiles ķēniņš licis saviem vergiem un citiem iedzīvotājiem nest zemi un apkārt Sabilei taisīt cietokšņus. Cilvēki sanesuši daudz zemju. Zviedri tad sākuši uzbrukumu Sabilei, bet, ieraudzījuši lielos cietokšņus, tie bēguši atpakaļ. Tā cēlās kalni Sabilē, arī Sabiles pilskalns.
Added by
www.latvijas-pilskalni.lv, www.senvietas.lv un hillforts.eu izveidotājs un uzturētājs.