Sabiles pilskalns

Uzmerojuma mērogs 1:1000; griezumu augstums = 1 m. Uzmērots 1. septembrī 1922. g. E.Brastiņa grāmatas ilustrācija

Sabiles pilskalna šķērsgriezums no austrumiem uz rietumiem mērogā 1:1000. E.Brastiņa grāmatas ilustrācija

Sabile ir pilsētiņa Talsu apriņķī, Abavas labajā krastā, 12 kilometru no Stendes, tuvā­kās dzelzsceļa piestātnes. Pilsētiņa apmetusies auglīgajā Abavas ielejā, kurai šeit augsti krasti. Pilsētas austrumos jau notālēm redzams kāds augsts uzkalns, kuru dēvē ,,pilskalnu” . Šis pilskalns ir apkārtnes augstākā vieta ar krāšņām izredzēm uz Abavas leju. Pilskalnu savā laikā pircis no krievu valdības tagadējais īpašnieks Šulcs Pēdējais, sajūsmināts par šo teiksmaino vietu, licis Rīgas dārzniekiem to „uzkopt“. Šim nolūkam pilskalna raksturīgais uzbedums pa daļai norakts, ņemot «611168 ziemeļa malas paaugztināšanai no uzbeduma. Visapkārt pilskalnam izraktas ejas un celiņi. Dienvidus pusē ierīkots kāds pagrabs ar durvīm, lai pilskalns izskatītos noslēpumaināks. Kara laikā pagrabs atlauzts un sagrauts. Pilskalna plakums apstā­dīts dārzkokiem , bet nogāzē uz Abavas pusi ierīkoti sakņu dārzi. Pēc Šulca ziņām pilskalnu rokot atrasta sagruzdusi labība, divi dzelzs šķēpa gali, krama cirvis un gabali no misiņa bļodas jeb cita kāda priekšmeta. Atradumi aizvesti uz Krieviju un tur palikuši. Uzbedums senāk esot bijis platāks un slīpāks pret vidu. Šim galvenam uzbedumam priekšā uzglabājušās vēl itkā otra, zemāka uzbeduma atliekas.

Pilskalna ierīkošanai izmantota dabīga vieta, kas radusies starp divām paralēlām gravām stāvajā Abavas ielejas krastā. Tā radusēs zemes mēle, kas atgriezta no pārējiem laukiem ar grāvi un uzbedumiem . Pilskalnā dziļš mitņu slānis. Tāpat viss lauks, kas uzbeduma priekšā satur ogļainu melnzemi ar kaulu un trauku atliekām. Šeit, domājams, senāk atradusies priekšpils.

Par Sabiles pilskalnu stāsta daudz variantos kādu teiku. Pilī dzīvojusi lepna jaunava, kura solījusies iziet pie tā jaunekļa par sievu, kurš pa stāvo kalna malu no Abavas puses pilskalnā uzjāšot. Neviens to nevarējis. Reiz tomēr atradies kāds pārdrošnieks, kas ar zirga-mašinu uzjājis kalnā. Pilī ievests, zirgs izvēmis uguni un pils sadegusi līdz ar lepno pils valdinieci. Kāds cits teikas variants runā par zemju izdalīšanu 5 verstu apkārtnē pēc pils nodegšanas, un tā cēlušās apkārtējās muižas.

Sabiles pilskalns no dienvidus puses. E.Brastiņa grāmatas ilustrācija

Apkārtnē daudz vecu kapeņu ar bagātiem atradumiem (,.krievu kapi“, zviedru kapi“ u. c.). Vietējais skolotājs Rēmans stāsta, ka Valgale saucoties arī par Vecsabili. Valgale nozīmējot vaļas galu, jeb brīvļaudis. Tāpēc Valgales pagastā esot uzglabājies daudz īpatnību.

Sabiles pilskalnu 1889. g. aprakstījis A.Bielensteins (Mag. 14. 2 ). Aprakstā redzams, ka pilskalna plakums tai laikā ticis arts. Turpat viņš izteic izbrīnēšanos, kāpēc 13. g. simt. senrakstos blakus citām pilīm , nav piemīta Sabile, bet gan tuvumā esošā Pidevale. Sabili min senraksti tikai sākot ar 14. g. s. Varētu būt, ka saskaņā ar teiku, pils jau bijusi nodegusi pirms mestru laikiem.

• Brastiņš E., Latvijas pilskalni. 1. sējums Kuršu zeme. — Rīga, 1923.