Valgales pilskalns atrodas skaistā vietā 1 kilom. dienvidos Abavas upei. Šai vietai Abavai un viņas pietekām stāvi augsti krasti, kuri viegli ir lietojami apcietinājumu ierīkošanai.
Pilskalns paceļas Abavas pietekas Valgales labajā krastā, iepretī Milzavas grīvai. Milzavu sauc nelielu strautu, kas izceļas tuvējos purvos un pēc 4 kil. tecēšanas iekrīt Valgalē. Dažus simts soļus austrumos pilskalnam stāv Valgales Mazāmuiža, labāki sakot kalpu māja, kurā pašlaik mitinājās jaunzemnieki.
Pats pilskalns iedalīts kāda jaunzemnieka zemē un ir stipri bojāts. Muižas pusē tam granti rok un glabā kartupeļus. Dienvidus pusē, pret upi, ir radušies zemju nobrukumi ārkārtīga stāvuma dēļ. Pilskalns darināts uzmetot uzbedumu zemesraga rietuma malā. Plakums pilskalnam neparasti slīps un atgādina Nogales “Baškinkalnu“. Mītņu slānis uzrāda daudz kaulu un ogļu un ir caurmērā 1 m. dziļš. Pilskalna augstākā vieta ir 30,8 saženi virs jūras līmeņa. Pār upīti tas paceļas 23 metru augstumā.
Milzavas un Valgales strautu satekā radies līdzens, akmeņains laukums. Šā laukuma vidū paceļas neliels apaļš uzkalns saukts par “Baznīcas” kalnu. Nav nekādu pazīmju, kas rādītu, ka pakalns būtu cilvēku roku darbs. Par Baznīckalnu uzrakstīta sekoša teika (Pasakas VII. d.): Valgales baznīca taisni pa vasaras svētkiem nogrimusi tanī skaistā, apaļā kalna, kas netālu no augstā Pilskalna. Kalna galā veci ļaudis redzējuši caurumu; ja metuši akmeņus caurumā, tad dikti dunējis.
Kadu citu teiku uzrakstijis Bielensteins (Mag. XIV). Senlaikos no kalna izvēlušies 2 baznīcas zvani. Tie vadāti uz daudzām vietām, bet visur skanējuši “Sabile, Sabile!” Tad tie aizvesti Sabilē un ielikti turienes baznīcā, kur tie skanot līdz šai baltai dienai.
Puskilometru Ziem.-riet. pilskalnam atrodas mājas sauktas “Elciņi” , par kurām tuvāku nostāstu trūkst.
Apvidus zem nosaukuma “Vasa Galle” arī “Valegalle” minēts senrakstā 1230. g.; 1253. g. šis vārds rakstīts “Valgele”. Valgales pagasts līdz šim laikam uzglabājis īpatnēju celtniecību. Tur visas saimniecības ēkas celtas viena otrai galā, piepaturot tomēr visas četras sienas un atsevišķus jumtus.
- Brastiņš E., Latvijas pilskalni. 1. sējums Kuršu zeme. — Rīga, 1923.
Added by
www.latvijas-pilskalni.lv, www.senvietas.lv un hillforts.eu izveidotājs un uzturētājs.