“Puiša kalns” ir Dundagas Zilo kalnu austrumu malā 10 kilometri no Dundagas muižas un 3 kilom. no Kaļķu pusmuižas. Viņš atrodas Ivenieku māju zemē un tā virsa tiek arta. “Puiša kalns” ir tipisks pilskalns ar grāvi, uzbedumu un plakumu. Viņš ierīkots uz zemesraga, kurš palicis starp Kaļķupes un Mazupes gravām. Šis zemesrags ir 21 metru augsts un sastāv no sarkana smilšakmeņa. Ziemeļu un austrumu pusē Puišu kalnam smilšakmeņa klints ir izgrausta sienas stāvumā. Citur pārklātā ar nedziļu māla vai smilšu kārtu. 100 metru no sava ziemeļu gala šis klints rags atdalīts no pārējiem laukiem ar 4 – 6 metri augstu uzbedumu. Uzbeduma uzpildīšanai zemes grābtas turpat viņa priekšā, no kam radies lēzens, 3 m. dziļš grāvis. Daudz gadu atpakaļ Ivenieku māju saimnieks uzbeduma racis bedri, kura atradis ogles, apdegušus akmeņus un kaulus. Rakuma vieta vel tagad samanāma.
Savu nosaukumu kalns esot dabūjis no kāda akmens tēla, kas stāvējis šai kalna un kuru saukuši par “puisi.” Dr. F. Bilterlings 1866. g. pēc nostāstiem uzrakstījis, ka tas esot bijis liels, cilvēkam līdzīgs akmens, kuru apkārtne godinājusi kā kādu dievību. Tomēr J. Dorings turpat piezīme, ka viņš šo vietu aprakstījis 1853. gadā un pastāsta arī, ka “puisis” jau pirms ilgiem gadiem esot pārvietots uz Dundagas pili, kur glabājoties. Šis akmens nepavisam nelīdzinoties cilvēkam, bet gan drīzāk sēnei. Tas esot neapstrādāts un tikai 14 collas augsts. Puiša kalna esot atrasta ari kāda vara bļoda, akmens cirvis un akmens kalts, kuri glabājušies Dundagas ieroču istabā. Viņš nezin teikt, vai pēc liela ugunsgrēka, kas iznīcinājis Dundagas pili (1872. g.) no šām lietām kas atlicies (Kuri. Sitz. Ber. 1866. g.l.)
Puiša kalns ir samērā liels un stipris apcietinājums. Par Puišakalna ceemu sauc apkārtnē esošās 14 zemnieku mājas. Oficiālos rakstos šām mājām ir cits nosaukums.
Tuvumā esošā Kaļķu muiža minēta senrakstos kā “Calten” 1290. gadā. Šai apvidū netālu no Plaģu mājām atrodas tā sauktie “svētmeitu kambari”. Tie ir sarkanā smilšakmenī ūdens izgrausti iedobumi. No citām ievērojamām vietām pieminama “Tromeļpils” pie Melnsilciema. Tā esot pēc ļaužu nostāstiem atlieka no vecas jūras laupītāju pils. Tagad tur iedzīvotāji laužot ķieģeļus un akmeņus.
- Brastiņš E., Latvijas pilskalni. 1. sējums Kuršu zeme. — Rīga, 1923.
Added by
www.latvijas-pilskalni.lv, www.senvietas.lv un hillforts.eu izveidotājs un uzturētājs.