Atrašanās vieta aptuvena, jo pilskalns norakts. Pirmās ziņas par Garozas pilskalnu pie Lukstenieku mājām tika iegūtas 20. gs. 20. gados. Vēlākos laikos dažādas ziņas par pilskalnu sniedza arheologi E. Šturms un P. Stepiņš. 1969. g. pilskalnu, kas varēja būt ap 40 m garš un 3–4 m augsts, fotografēja J. Lismanis. 20. gs.70. gados pilskalns tika norakts, tomēr tā vieta ir lokalizēta.
Iespējams pilskalns – pēc nostāstiem, tas varētu atrasties zem Vadakstes muižas.
Divdesmitā gadsimta 30. gados ir pierakstīti trīs folkloras teksti par Āžu kalnu Bērzes upes krastā pie Kaķenieku Pavāru mājām. Šajos tekstos parādās Latvijas pilskalnu folklorai raksturīgi motīvi: nogrimusi pils, pazemes iedzīvotāji u.c. Uz vietas pārbaudot, konstatēts, ka vienam Āžu kalna galam ir pilskalna pazīmes: izlīdzināts plakums, stāvinātas nogāzes un kultūrslānis. Daļa no pilskalna norakta grantī. Arheoloģiskajos pārbaudes izrakumos Pavāru pilskalna pakājē atklājas 0,50–0,60 m biezs kultūrslānis, tomēr datējami atradumi netika iegūti. Pavāru pilskalna tuvumā pie Kaķenieku mājām zināmi dzelzs laikmeta senkapi, tomēr to vieta mūsdienās nav lokalizēta. Pavāru pilskalns, lai arī jūtami mainītā veidolā, pēckara laikā Zemgalē ir vienīgais jaunatklātais pilskalns.
Venteru pilskalns ir ar mežu apaudzis pilskalns Zantes pagastā Amulas krastā, netālu no Venteru mājām.
Apvidus pirmatnējs – apdzīvotu māju tuvumā nav, ceļi aizauguši vai ar kokiem sakrituši, pārsvarā zvēru takas diezgan dažādos mežos. Vietām lapu koku briksnāji ar slapjām, pārpurvotām vietām, kas mijas ar kalnainu reljefu un egļu mežiem. Ogānu pilskalnu no tālienes pamanīt nevar.
Par Aulejas Zilo vizbulīšu pilskalnu to nodēvēja “100 Latgales pilskalnu” entuziastu grupa.
2006.gadā arheologa Jāņa Cigļa vadībā tika konstatēts, ka zem 14.gs. kultūrslāņa ir senāks kultūras slānis. Tas apstiprina vairāku vēsturnieku izteiktos apgalvojumus, ka 14.gs Livonijas pils būvēta vēl agrāk lībiešu apdzīvota pilskalna vietā…