Līdz mūsdienām saglabājusies tikai pilskalna ziemeļdaļa, pērējā teritorija postīta ēku būvniecības un ceļa ierīkošanas laikā. Pilskalna kultūrslānī atrastie priekšmeti liecina, ka tas bijis apdzīvots viduslaikos.
Naujenes pilskalns, kurš tika apdzīvots jau kopš 8. gadsimta, tiek uzskatīts par Daugavpils dibināšanas vietu. Dinaburgas pili kā robežcietoksni, kas vērsts pret Lietuvu, Naujenes pilskalna vietā 1275. gadā uzcēla Livonijas ordeņa mestrs Raceburgas Ernests. Pilskalna vieta var būt atzīmēta kļūdaini un vēl tiks koriģēta pēc dokumentālu materiālu izpētes. Pašlaik tajā vietā ir stāvlaukums.
Valtaiķu pils jeb Jaunā pils (latīņu: castrum Novum, dāņu: Nyenhuss, vācu: Neuhausen) bija Livonijas ordeņa, vēlāk Kurzemes bīskapijas pils pie Aizputes bīskapa pils – Embūtes pils lielceļa. Līdz mūsdienām saglabājušies vien pils pamati un līdz 7-10 metrus augsti mūra fragmenti.
Avots Pirmo informāciju par Spāres pilskalnu Kurzemes pilskalniem veltītajā apkopojumā 1869. gadā sniedzis ievērojamākais 19. gadsimta Latvijas pilskalnu apzinātājs Augusts Bīlenšteins (August Bielenstein). Spāri A. Bīlenšteins minējis sarakstā, kurā uzskaitītas vietas, kur varētu būt meklējami pilskalni Ventas labajā krastā uz […]
Smiltnieku pilskalns atrodas Zebrus ezera austrumu krastā, apmēram 1 km uz dienvidiem no Ezerlūķu pilskalna. Aptuveni 10 m augstais, ovālais pilskalns atrodas 30 m garā kalna kauprē un aizņem 0,6 ha. Kalna stāvākā nogāze ir tā rietumu pusē, austrumu nogāze ir lēzenāka un nobeidzas pie meža ceļa.
Par pilskalnu vēsta teikas – gan par pazemes ejām, gan par balto sievieti, kas iznāk reizi simts gadu laikā.
Sevišķais gadījums – divi pilskalni ar līdzīgiem nosaukumiem vienā apvidū. Sākumā jau radās doma, ka birokrātu kļūda, bet nē – novada detālplānojums saka, ka melots nav 🙂
Ēdoles pagastā pie Pūjalgu mājām atrodas vecs pilskalns. Uz pilskalna ap 1267. gadu atradusies mūra pils, kuru licis uzcelt kāds bīskaps. Pils drīz gājusi bojā, nogrimusi.
Popju pilskalnam nav īstiem un neapšaubāmiem pilskalniem raksturīgu mākslīgi veidotu vaļņu, grāvju, terašu vai malu stāvinājuma. Kalnā iepriekš nebija konstatēts senajām dzīves vietām raksturīgais kultūrslānis (vēlāk, 1996.gadā, vāji izteiktu kultūrslāni atklāja pilskalna ziemeļu galā), tomēr tautas nostāstos kalns ir uzskatīts par pilskalnu un tā arī dēvēts.
Peiteļu (Piteļa) pilskalns atrodas Ciblas novadā, Līdumniekos. Pie Piteļa (Peiteļa, Piteles, Pitelovas) ezera atradies neliels pilskalns, nocietināta senvieta, saukta Purva saliņa. Tā atrodas vienīgajā sausajā izcēlumā rietumu krastā uz neliela raga.