V.Leitholds par pilskalnu
Ogānu pilskalns.Dobeles novads, Naudītes pagasts; pie bij.mājām – Ogāniem. Valsts aizsargājams objekts ar Nr.768. Atrodas 4 km no Spārnu pilskalna, diezgan grūti pieejamā vietā, tas pilnībā apaudzis ar mežu, Sesavas upītes krastā, netālu no Ogānu dīķa.Tuvākais ceļs ir pie bijušajām Ogānu mājām, kas šobrīd ir privātīpašums un pirms tām stāv zīme – iebraukt aizliegts.Tāpēc nolēmu doties uz turieni no Naudaskalna puses, kas pie Pokaiņu meža.Vizuāli arī Naudaskalns būtu varējis pūt pilskalns, vai sena nocietinājumu vieta.Kara laikā tas sarakts ar tranšejām.Interesanti, ka Pokaiņu mežā, netālu ir vēl viens paugurs, kuru sauc par Naudas kalniem. Tā plakums gan atgādina pilskalnu. Apvidus pirmatnējs – apdzīvotu māju tuvumā nav, ceļi aizauguši vai ar kokiem sakrituši, pārsvarā zvēru takas diezgan dažādos mežos. Vietām lapu koku briksnāji ar slapjām, pārpurvotām vietām, kas mijas ar kalnainu reljefu un egļu mežiem. Ogānu pilskalnu no tālienes pamanīt nevar. Jāiet caur mežu līdz Sesavas upītei, tik ilgi līdz tam uzdurās virsū. Upes pusē kalns ir ļoti stāvs un kādus 12 metrus augsts. Uzkāpjot kalnā, grūti saprast, kurā pusē ir bijusi pilene? Kalna kore veido tādu kā L buru. Ejot uz austrumiem, paralēli upei, Ogānu bijušo māju virzienā,saskatāms uzbedums, iespējams, pils tornim. Plakums ir diezgan šaurs un varētu būt kādi 6m plats, tāpēc grūti stādīties priekšā par kādreizējiem pils nocietinājumiem? Varbūt, ka pilskalns ietvēris visu L burtam līdzīgo kalna kori, kas kopā varētu būt kādus 400m gara, bet ielokā, kas ar lēzenāku kritumu, bijusi pilsēta? Nekādus datus un pētījumu rezultātus par šo vietu man nav izdevies atrast. Caur brikšņiem izlaužoties līdz otram kalna galam, redzams ka agrāk šeit ir bijuši kara laika ierakumi, kas vērsti pret Naudas kalnu pie Pokaiņu meža.Droši vien toreiz šeit mežs nav bijis? Tagad šajā galā alas sataisījuši dzīvnieki – āpši vai jenotsuņi. Vienīgā informācija, ka A.Bīlenšteins savos rakstos jau 1869. gadā pirmoreiz pieminējis mūsdienās slavenās Naudītes pagasta Pokaiņu meža akmeņu kaudzes. A.Bīlenšteins kopā ar prāvestu Augustu fon Rozenu vācis materiālus par Zemgales un Kurzemes pilskalniem. Darba gaitā tikuši apsekoti Spārnu un Oganu pilskalni, visa teritorija starp Oganu māju kopu, Sesavas upi, Dobeles – Īles ceļu un Pokaiņu krogu. Interesanti, ka netālu no Ogāniem pavisam nesen ir ticis atrasts arī bedrīšakmens – sens kulta akmens.
