Daudzīšu Kazas kalns

Par labi nocietinātu, iespaidīgu, iepriekš nezināmu pilskalnu pirmās ziņas 2018. gada 11. jūnijā sniedza novadpētnieks Valdis Mičulis. Pilskalnu viņš bija ieraudzījis aerolāzerskenēšanas materiālos, pēc tam pats apmeklējis. Seno dzīvesvietu apliecinot arī kultūrslānis.

Vieta tika apsekota 2018. gada 25. jūnijā, un tur tiešām tika atklāts iepriekš nezināms pilskalns. Tas atrodas kādreiz visai plašās Daudišu sādžas (kartēs sādža tiek saukta par Daudzišiem un Daudišiem) teritorijā. Viss kalns, kurā atrodas pilskalns, tiek saukts par Kazu kalnu vai slāviskajā tradīcijā – Kozlova gora. Līdzās pilskalnam ir apdzīvotas Daudišu sādžas mājas, kuru saimniekam Josifam Rukmanam tās ir tēva mājas. Par pilskalnu viņš nebija zinājis, lai gan stāstīja, ka Kazu kalnā esot visādi paaugstinājumi, tādas kā senas ceļu vietas, tomēr tas J. Rukmanam nav saistījies ar kādu senu nocietinājumu.

Stirnas upe, meklēdama ceļu uz Daugavu, kas atrodas ap 3 km uz D, vietām ir izgrauzusi dziļas gravas vai pat ielejas. Daudišos Stirnas upes A pusē, ir palicis iespaidīgs paliksnis, kas tad arī ir minētais Kazu kalns vai Kozlova gora. Lieliem lapu kokiem apaugušais paliksnis ir šaurs un garš, abi tā gali sašaurinās tikai līdz dažu metru platumam. Tā garums ir ap 350 m, platums platākajā vietā ap 50 m. Palikšņa augstākais punkts virs Stirnas upes izceļas par apmēram 25 metriem, pretējā, A pusē, kalns virs apkārtnes izceļas par apmēram 15 metriem. Nogāze pret Stirnas upi ir ļoti krauja, daļēji nobrūkoša, jo kraujas apakšdaļā esot avoti. No DDR puses garenais paliksnis ir nodalīts ar pieciem, ap 2 m dziļiem grāvjiem un atbilstošiem vaļņiem; pretējā pusē ir izveidoti trīs līdzīgi grāvji ar atbilstošiem vaļņiem. Abi galējie grāvji abos pilskalna galos pārveidojas divās izteiktās terasēs, kas ieloko kalnu A puses pakājē stipri vien attālu no pilskalna plakuma. Plakumam tuvākais grāvis DDR galā un, attiecīgi, tuvākais grāvis pilskalna ZZA daļā veido trešo terasi pilskalna nogāzes vidū. Šī terase ir mazāk izteikta nekā divas iepriekšējās, tomēr tāpat labi ieraugāma un nodalāma. Kraujo nogāzi pret Stirnas upi nav bijis nepieciešams papildus nocietināt; grāvji pie tās izbeidzas. Šķiet, ka ieejas vieta pilskalna plakumā ir vedusi no DDR puses pa plakumam tuvāko grāvi, apliecoties ap gala uzbedumu un ievedot plakumā pa šauru spraugu starp uzbedumu un upes krauju. Tur ieejas vietā grāvja dibenā ir vēl kāds reljefa veidojums, kas atgādina nelielu valnīti.

Nodalītais pilskalna plakums ir iegareni ovāls. Tā abos galos ir izveidoti ap divus metrus augsti uzbedumi. Plakuma garums starp uzbedumiem ir ap 55 m, garums kopā ar uzbedumiem – ap 75 m, platums platākajā vietā – ap 20 m. Pašā plakumā, terasēs un nogāzēs ir vairākas senu rakumu vietas, kas varētu būt saistītas ar pilskalna pils pastāvēšanu un nocietināšanu. Pilskalna galos, grāvjos un vaļņos kultūrslānis nav jūtams; te parādās dzeltena smilts un grants. Kultūrslānis ir pilskalna plakumā, nogāzē pret A un, šķiet, arī terasēs pilskalna A pakājē. Plakuma malā tika atrasta keramikas lauska no labi profilēta trauka, kas, iespējams, identificējama kā agrās ripas keramikas izstrādājums. Palikšņa nogāze aiz abām lielajām terasēm turpinās vēl tālāk uz DA. Apmeklējuma brīdī tur, tuvāk pilskalnam, bija nopļauta zāle, un meža cūku rakumos, ap 30 m no pēdējās terases vietas, bija konstatējams izteikts kultūrslānis. Šķiet, ka tas turpinās arī vēl tālāk uz A, kur zāle tobrīd nebija nopļauta. Vēl tālāk uz A un DA ir vairāku nelielu slapjumu vietas, ap kuriem arī zeme ir tumšāka, tomēr par neapšaubāmu kultūrslāni to nevar uzskatīt.

Daudišu pilskalns ir varens, pat monumentāls, stipri nocietināts, ar izteiktu nocietinājumu sistēmu. Pilskalns, spriežot pēc izveidojuma, apmetnes tā pakājē un atrastās keramikas fragmenta, pastāvošajā izziņas līmenī varētu tikt saistīts ar kādu vēlā dzelzs laikmeta centrālo vietu. Atzīmējams, ka 2,5 km uz DR no jaunatklātā pilskalna pie Vecindricas atrodas Indricas pilskalns, kas ir ar viduslaikiem saistītā agrākā Plāteru
rezidence. Turpat Daugavas krastā ir vairākas dažādu laikmetu apmetnes [Zariņa 1996a; Zariņa 1996b].